Kopsim savu valodu

Eu

Latviešu valodā ir divskanis eu, nevis tā nav, kā apgalvojuši daži ļaudis, kas it kā ir latviešu valodas lietpratēji.

Taisnība – šis divskanis mūsu valodā sastopams reti, bet tas nenozīmē, ka tā nav. Arī divskaņi oi, ou sastopami reti, turklāt literārajā valodā tikai svešvārdos. Mūsu izloksnēs ir visi minētie divskaņi eu, oi, ou, tāpat kā tie ir literārajā valodā. Mūsu valodā ir arī vārds eu, kas ir izsauksmes vārds uzmanības pievēršanai.

Līdz 1946. gadam divskanis eu bija rakstu valodā un runā arī daudzos svešvārdos, gan sugasvārdos, gan īpašvārdos. Bet šajā laikā toreizējā padomijā valodniecībā valdīja akadēmiķa Marra mācība, kurš uzskatīja, ka valoda esot šķiriska parādība, un tad nu sociālismā valodai vajadzēja būt citādai nekā kapitālismā. Tā kā patiesībā tā nebija, tad dažādas pārmaiņas valodā ieviesa patvaļīgi. Viena no šādām pārmaiņām bija divskaņa eu tīša skaušana svešvārdos, ko noteica ar V. Lāča parakstītu lēmumu. Mēs tagad nosodām staļinismu, bet mūsu valodā marrisma un staļinisma recidīvi palikuši līdz mūsu dienām, un tos joprojām aizstāv daži, kas būtu saucami par postmarristiem.

Latviešu valodā ir vārdi tev, sev, ko runājam kā teu, seu – ar divskani eu. Šis divskanis ir vairākos latviešu slāviskas cilmes uzvārdos, kas beidzas ar -evs, ko runājam kā -eus, piemēram, Grigorjevs. Ojāra Buša sastādītajā Vārdadienu kalendārā 2000.– 2003. gadam ir vairāk nekā desmit latviešu personvārdu ar divskani eu, piemēram, Eulālija. Igauņu komponistu Eugenu Kapu mēs saucam tāpat kā igauņi – ar divskani eu viņa vārdā. Marristi pēc 1946. gada divskani eu tīši skauda pat sengrieķu īpašvārdos un pazīstamā rakstnieka Euripida vārdu lika runāt un rakstīt ar ei. Mūsdienu postmarristi vai nu aiz nezināšanas, vai demagoģijas apgalvo, ka pret divskani eu esot iebildis valodnieks Endzelīns, jo viņš esot prasījis vārdu Eiropa runāt ar ei, nevis ar eu. Patiesībā ir citādi. Endzelīns nevis prasīja, bet viņam nebija iebildumu, ka vārdā Eiropa, kas ir sen ieviesies, runājam ei; bet visos citos sengrieķu vārdos viņš prasīja rakstīt un runāt eu. Šī Endzelīna nostāja ir dzirdama viņa runā, kas saglabājusies magnetofona ieskaņojumā un lasāma viņa darbu izlasē.

Tagad pieņemts lēmums saukt Eiropas Savienības naudas vienību tāpat kā pārējās Eiropas valstīs – par euro, bet, tā kā mūsu valodā neesot eu, tad mēs teikšot eiro. Tad jau vairs nebūs kā pārējā Eiropā.

Autors: Jānis Kušķis
Publicēts: laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze 2004. g. 19. oktobrī