Laipni lūdzam vietnē Vietne

 
Meklēt
Temati
  Pieteikties/Izveidot kontu    

Sadaļas
· Sākums
· Aptaujas
· AvantGo
· Biedru saraksts
· Enciklopēdija
· Iesūti ziņas
· Kontakti
· Meklēt
· Privātās ziņas
· Rakstu arhīvs
· Statistika
· Tavs konts
· Temati
· Tīmekļa saites
· Top 10

Kas ir tiešsaistē
Pašreiz tiešsaistē ir 30 viesi/s un 0 reģistrēti biedri/s.

You are Anonymous user. You can register for free by clicking here

Valodas
Izvēlies saskarnes valodu:


Vietne: Raksti

Search on This Topic:   
[ Go to Home | Select a New Topic ]

Vārdu paņemšana
Raksti Vārdu paņemšana? Jā, tā varētu būt, ja vārdu paņemšanu mēs mēģinātu salīdzināt ar vārdu uzticības iegūšanu. Bet vai maz tā var — paņemt vārdu? Ja arī šāds vārdu savienojums — vārdu paņemšana — dzirdēts un lietots, tad nu ļoti reti. Lai būtu vēl skaidrāk un uzskatāmāk, varbūt vārdu paņemšanu salīdzināt, piemēram, ar to, kā var uz brīdi paņemt un pabužināt kaķi, protams, ja zvēriņš ir tam noskaņots. Vai mazu bērnu, kuru arī var iecelt klēpī, pamīļot un pēc brīža atkal palaist lejā?

Īsie sirsnības brīži ir tikai saistīgas cilpiņas, saistīgi āķīši, ar ko tiek tālāk stiprināts un veidots lielais un nebeidzamais tuvības lauks ar dzīvām radībām, ar tuvām būtnēm. Cilvēks to var un arī spēj. Bet kā tuvības lauks starp vārdu un cilvēku veidojas nepārredzamajā un neparedzamajā valodas pasaulē? Arī tur ir nepieciešami kādi īpaši mezgliņi, ar ko nostiprināt paņemtos vārdus, kādas īpašas actiņas, caur kurām es varu un spēju vērt tuvības pavedienus starp sevi un paņemto vārdu.

Iesūtīja knakts on 06.11. 16:05 (7705 apskates)
(Lasīt tālāk... | 5302 bytes more | 84 komentāri | Score: 3)

Ar vienu svešvalodu ir par maz
Raksti Pieaugot vācu uzņēmēju investīcijām Latvijā, aug interese par vācu valodas apgūšanu

Latvijā to, kuri pārvalda vācu valodu, ir daudz mazāk nekā angļu valodas pratēju, tomēr zīmīga ir tendence — vācu valodas lietpratēji lielākoties to zina ļoti labi, savukārt angļu valodas pratējiem reizēm trūkst paškritikas. "Angļu valodā visi vairāk vai mazāk runā, taču cilvēki īsti nenovērtē savu zināšanu līmeni. Pie šāda secinājuma nonākuši dažādi ar izglītības un kultūras jomu saistīti vācu valodas eksperti," atzīst Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko sakaru daļas programmu koordinatore Evita Serjogina.

Iesūtīja knakts on 27.10. 19:54 (9912 apskates)
(Lasīt tālāk... | 5360 bytes more | 145 komentāri | Score: 5)

Vārdnīcu veidošana jāatbalsta valstij
Raksti Apgādi, kuru uzmanības lokā ir uzziņu literatūras, īpaši vārdnīcu veidošana, zina gan to, cik darba, laika un līdzekļu tajās jāiegulda, gan arī to, cik tās ir pieprasītas. Tikmēr valsts institūcijas izliekas, ka vārdnīcas un enciklopēdijas kā tirgus produkts neatšķiras no tulkotajiem romāniem.

Šajā lappusē jau esam rakstījuši par to, ka ar vārdnīcu apgādāšanu Latvijā vairāk vai mazāk regulāri nodarbojas tikai dažas izdevniecības. Par jaunumiem un vēl šogad gaidāmajiem izdevumiem runāju ar trim: apgādu "Zinātne", "Jumava" un "Norden AB".

Vērtīgi jaunumi

Apgāds "Zinātne" pēdējā laikā pievērsies citvalodu īpašvārdu atveides problēmām latviešu valodā. Tas ir īpatnējs vārdnīcu tips: ne īsti tulkojošā, ne skaidrojošā. Apgāda "Zinātne" direktore Ieva Jansone: – Padomju laikā iznāca vesela virkne izdevumu: gan par angļu, gan krievu, franču, pat par arābu vārdu atveidi latviešu valodā. Mēs līdz šim esam izdevuši poļu īpašvārdu pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu – pārstrādātu izdevumu, no jauna sagatavojuši ungāru, nupat iznāca franču un patlaban strādājam pie angļu īpašvārdu atveides vārdnīcas. Paredzams, ka tajā būs iekļautas gan ierastas formas, gan paralēli sniegtas neparastākas, taču izrunai atbilstošākas, kā, teiksim, Šekspīrs/Šeikspīrs.

Iesūtīja knakts on 27.10. 16:25 (10926 apskates)
(Lasīt tālāk... | 6722 bytes more | 138 komentāri | Score: 5)

Izloksne netraucē, ja ir pašapziņa
Raksti Starp latviešu valodas un literatūras pasniedzējiem, kam piešķirts godpilnais Dižskolotāja nosaukums, ir arī Preiļu rajona Galēnu pamatskolas pedagoģe MARTA BINDUKA. Izglītības druvu vairāk nekā 30 gadus kopjot, uzkrājusies pieredze un atziņas, kurās vērts ieklausīties.

– Jūs profesiju izvēlējāties latviešu valodai smagos laikos. Tātad bija kāds nopietns mudinājums?

– Vidējo izglītību ieguvu Rēzeknes internātskolā. Tur visi bija pārliecināti, ka būšu ārste, – man patika aprūpēt saslimušos, un ar injekciju adatām es jau darbojos māsiņas līmenī. Taču materiālie apstākļi liedza taisnā ceļā doties uz augstskolu. Gadu strādājot, paškritiski novērtēju savas zināšanas ķīmijā – par maz, lai izturētu lielo konkursu mediķos. Secinājums atviegloja izvēli par labu latviešu filologiem, jo biju uz to pusi skatījusies diezgan nopietni. To sekmēja gan mūsu ģimenes radinieks, mākslas zinātnieks Jānis Pujāts – ar viņu bija ļoti interesanti runāt par latviskumu, gan grāmatas – apbrīnoju Kārli Skalbi, Frici Bārdu, Jāni Jaunsudrabiņu.

Iesūtīja knakts on 27.10. 16:15 (14968 apskates)
(Lasīt tālāk... | 6595 bytes more | 122 komentāri | Score: 0)

Valodas negribētie bērni
Raksti Knuts Skujenieks: – Kādreiz Latvijā bija baltistikas centrs. Taču padomju gados institūtu slēdza, valodniecību vajāja. Baltistikas centrs pārcēlās uz Lietuvu, bet mūsu valodnieki pamazām zaudēja autoritāti sabiedrības acīs.

Starp citu, Lietuvā visus padomju gadus likumdevēju namā darbojās valodniecības dienests. Latvijā tas, protams, nebija aktuāli, jo liela daļa runāja ne latviešu, bet citā mums zināmajā valodā. Saeimā, no kuras runāto pārraida plašsaziņas līdzekļi, arī tagad derētu valodas kultūras konsultants.

Bet valodniekiem, manā uztverē, par katru jaunu vārdu vajadzētu izrādīt interesi, nevis to sagaidīt ar striktu "nē".

Iesūtīja knakts on 20.10. 19:42 (19333 apskates)
(Lasīt tālāk... | 13321 bytes more | 138 komentāri | Score: 0)

Latvijci un latvji — vienā valodā un valstī
Raksti Cilvēks ir pieņēmis nacionālo identitāti, ja viņš saprot, par ko maksā nodokļus

Latvieši tīksminās par savu čaklumu, ne zariņa nelaušanu, sunīša nespārdīšanu un galu galā — par daiļajiem vārdu ziediem, ko savij vienā tautiskā vainagā. Bet latviešu telpā jau sen mīt arī citi, kam latviešu valoda nav dzimtā, bet kas tagad aizvien vairāk un vairāk to apgūst, tajā runā, mācās un arī domā. Vai viņi sapratīs, ko upīte burbuļoja? Bet varbūt Eiropā tas vairs nebūs tik svarīgi un mēs pamazām sevi ar pilnu pārliecību dēvēsim par latvijciem — Eiropas cilvēkiem?

Par to domās dalās Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis, rakstniece Nora Ikstena un portāla Dialogi.lv galvenā redaktore Anna Stroja.

Iesūtīja knakts on 16.10. 02:49 (8059 apskates)
(Lasīt tālāk... | 20549 bytes more | 69 komentāri | Score: 0)

Mūsu valoda – Latvijas vai ES identitātes daļa?
Raksti 2002. gadā starp vairākām ES vecajām un jaunajām dalībvalstīm tika veikts "Eurobarometer" pētījums par identitātes elementu nozīmīgumu. Aptaujas tika veiktas Lielbritānijā, Ungārijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Čehijā, Polijā, Grieķijā, kā arī divās Vācijas daļās – Austrumvācijā un Rietumvācijā atsevišķi.

Starp nozīmīgākajiem nacionālās identitātes elementiem visu 10 aptaujāto valstu iedzīvotāji minēja valodu. Astoņu valstu pārstāvji, izņemot Rietumvāciju un Grieķiju, valodu minēja pirmajā vietā, pirms citiem identitātes elementiem kā kultūra, kopīga izcelsme, vēsture, simboli, tiesību sistēma, robežas, nacionālais lepnums. Ko teiktu mēs, ja līdzīga aptauja notiktu Latvijā?

Latviešu valoda ir latviešu etnosa valoda – indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, kas konsolidējusies 10. – 12. gadsimtā, 5. – 7. gadsimtā senlatviešu ciltīm nodaloties no senlietuviešu ciltīm. Kopš tā laika varam runāt par latviešu lingvistisko identitāti, kura pašlaik ir viena no apmēram septiņiem tūkstošiem identitāšu mūsdienu pasaulē.

Iesūtīja knakts on 16.10. 02:41 (11451 apskates)
(Lasīt tālāk... | 13922 bytes more | 100 komentāri | Score: 0)

Caur latviešu valodu un mīlestību
Raksti Režisore Dace Micāne-Zālīte un bērnu ārsts Edvards Egils Zālītis pirms divpadsmit gadiem ceļu viens pie otra atraduši, kā tagad ar smaidu atceras, caur latviešu valodu. – Ja Egils tik labi nerunātu latviski, mūsu pirmās sarunas un priekšstats vienam par otru droši vien nebūtu tāds, kāds tas bija, – atskatoties pagātnē, teic Dace.

Daci un Egilu par ģimeni saliedējusi arī vēlme palīdzēt Latvijai, 90. gadu sākumā vācot un šurp nosūtot pamatīgas humānās palīdzības kravas bērnu ārstniecības iestādēm. Par palīdzību Latvijas bērniem Egils Zālītis apbalvots ar Bostonas universitātes Medicīnas fakultātes Humanitāro balvu. Kad viņa kolēģi sprieduši par turpmākajiem palīdzības projektiem, Egils izlēmīgi teicis: "Es pats būšu palīdzība Latvijai!" Un šobrīd viņš te ir vienīgais praktizējošais ārsts, kas pārcēlies no ASV.

Iesūtīja knakts on 16.10. 02:37 (6379 apskates)
(Lasīt tālāk... | 24175 bytes more | 5 komentāri | Score: 0)

Cik labi proti latviski?
Raksti Andrejs Vasiļjevs (Balvu vsk. 12. klase): "Latviešu valodā man ne visai padodas eseju rakstīšana, jo es domāju krieviski un aizķeršanos rada domu pārtulkošana. Brālis mācās Balvu ģimnāzijā. Atkarībā no noskaņojuma ar viņu runāju gan krieviski, gan latviski. Ar mazo māsiņu, kura iet bērnudārza latviešu grupā, sarunājos tikai latviski. Viņa ar mani krieviski nemaz nerunā. Dažkārt pat nesaprot, ko saku."

Aļona Ļvova (11. klase): "Mans tēvs ir latvietis un ar viņu runāju latviski. Bet ar draugiem pārsvarā krieviski. Tomēr ir daži latviešu draugi, kuri nesaprot krievu valodu. Man patīk sports un suņi, tādēļ gribu mācīties par kinoloģi. Esmu noskaidrojusi, ka šajā profesijā ļoti labi jāzina latviešu valoda. Pagaidām vislielākās grūtības sagādā rakstu darbi."

Iesūtīja knakts on 11.10. 15:48 (9792 apskates)
(Lasīt tālāk... | 1862 bytes more | 106 komentāri | Score: 0)

Pārbauda valodas inspektors
Raksti Kopš 1992. gada 5. maija latviešu valodu Latvijas Republikā aizsargā Valodu likums, kurā nostiprinātas latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas. Taču kā jebkuru likumu ievērošana arī Valodu likuma prasības ir jākontrolē. Ar to nodarbojas Valsts valodas centra (VVC) kontroles daļa, kurā strādā 10 inspektori. Par viņu darbību saruna ar VVC direktoru, filoloģijas doktoru Agri Timušku.

– Kā pret valsts valodas inspektoriem izturas Valodu likuma pārkāpēji? Vai jūsu darbiniekiem nākas izjust nelatviski runājošās vides pretestību likumam?

– Nē. Tiešu spiedienu mūsu inspektori savā darbā neizjūt. Iebildes Valodu likuma prasībām gan viņiem iznāk dzirdēt bieži, un reti kad tās ir pamatotas. Kopumā pret inspektoru darbu izturas labvēlīgi, un noraidošāka attieksme, lai cik tas pārsteidzoši liktos, ir tieši dažiem latviešu privātuzņēmējiem, kuri nenodrošina preču marķēšanu un lietošanas pamācības valsts valodā. Inspektoru galvenais uzdevums jau nav sodīt par valodas kļūdām, bet raudzīties, lai latviešu valoda tiktu lietota likumā paredzētajos gadījumos, piemēram, lietvedībā, instrukcijās, sabiedriskos pasākumos un sniedzot pakalpojumus. Viena no pārkāpēju populārākajām atrunām ir Valodu likuma nezināšana.

Iesūtīja knakts on 11.10. 15:44 (24508 apskates)
(Lasīt tālāk... | 5844 bytes more | 132 komentāri | Score: 0)

Aptauja
Kas top pirmā?

Nozīme
Valoda



Rezultāti
Aptaujas

Balsis 43

Pieteikties
Lietotājvārds

Parole

Drošības kods: Drošības kods
Ievadi drošības kodu

Vai tev vēl nav sava konta? Tu vari sev tādu izveidot. Kā reģistrētam lietotājam tev būs vairākas priekšrocības, kā apdaru izvēle, komentāru konfigurācija un iesūtīšana.

Agrāki raksti
02.10.
· Valodai nav robežas
01.10.
· Cik latviešu nopērti?
· Andrejs Veisbergs: "Valoda attīstās!"
· Valodnieku dēļ naudu nepārdrukās
· Lai students pats saprot pateikto
· Kopsim daudzveidību
· Globalizācija un valodu karš
· Kas ir "naspers"? Kā to sauc latviski?
· Komisija, kas ravē valodas druvu
22.09.
· Dzīvās valodas dārgumus meklējot

Vecāki raksti

Informācija

Powered by PHP-Nuke

Valid HTML 4.01!

Valid CSS!






All logos and trademarks in this site are property of their respective owner. The comments are property of their posters, all the rest © 2002 by me.
PHP-Nuke Copyright © 2005 by Francisco Burzi. This is free software, and you may redistribute it under the GPL. PHP-Nuke comes with absolutely no warranty, for details, see the license.
Page Generation: 0.78 Seconds