Gada vārds – zīmols, nevārds – eiro

Par pagājušā gada veiksmīgāko jauno vārdu atzīts “zīmols”, kas lietojams ierastā anglicisma “brends” vietā. 2003.gada nevārda titulu ieguvis “eiro”, lai gan paši valodnieki joprojām nespēj izšķirties par šā vārda labāko formu. Visizteiksmīgākais pagājušā gada spārnotais teiciens ir “zelta rokas”, kas, eksministra Āra Audera izmantots, ieguvis jaunu nozīmi. Tagad tā tiek raksturots ne tikai sava aroda meistars, bet arī cilvēks, kurš ar sevi lepojas, lai ar to sev gūtu labumu. Šī izvēle izdarīta, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju iesūtītos ierosinājumus.

2003.gada jaunvārda titulam Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopai iesūtīti gandrīz simts vārdi, no kuriem daudzi jau vismaz vairākus gadus tiek veiksmīgi izmantoti latviešu valodā — blakne, izvēlne, ārzona, tīmeklis, rīcībpolitika, laimētava. Tomēr “zīmols”, pēc valodnieku domām, vislabāk veidots pēc latviešu valodas likumiem un kļuvis populārs tieši pērn. Tas var apzīmēt firmas, preces, preču grupas, valsts tēlu. Turklāt vārds “zīmols” esot sens — tas atrodams Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna veidotajā vārdnīcā.

Par gada nevārda titula cienīgu Latvijas iedzīvotāji uzskatījuši aptuveni 400 neveikli vai nepareizi darinātus vārdus — viģiks, bomžatņiks, tjipa. Taču valodnieki par visneveiksmīgāko jaunvārdu atzinuši latviešu valodā jau iedzīvināto vārdu “eiro”. Viņi uztraucas, ka Latvija varētu kļūt par vienīgo Eiropas valsti, kur šis vārds netiek locīts.

Spārnoto teicienu vidū vispopulārākie kļuvuši politiķu izteikumi — “Eiropa mūs nesapratīs”, “Kā var nesolīt?”, “Tas maksā tik, cik tas maksā”. Tomēr visskaistākais esot “zelta rokas”, kas tagad pārsvarā gadījumu tiek lietots ironiskā nozīmē.

Autors: Gunita Nagle
Publicēts: Piektdien, 2004. gada 30. janvārī
laikrakstā Diena