Dubļu straumēs peld mūsu valoda

Būdams valsts valodas ieviešanas Latvijas skolās atbalstītājs, atļaušos tomēr izteikt kritiskas pārdomas. Manī dziļu sašutumu izsauc tas, ka daudzi, pat lielākā daļa latviešu nepievērš uzmanību runas kultūrai. Nav svarīgi, vai runātājs ir valsts pirmā persona vai zemāka ranga ierēdnis, vai politiķis, žurnālists, TV vai radio diktors, no ētera un TV ekrāna viņi pludina dubļu straumes, kurās peld mūsu valsts valoda. Kas ir šie dubļi?

Diemžēl tie ir sārņi, par kuriem ilgus gadus runā un raksta valodnieki. Īpaši aktīvi to dara valodas druvas kopējs Jānis Kušķis. Bet vai daudzi ir ieklausījušies viņa un citu valodnieku aicinājumos atbrīvoties no šiem sārņiem un runāt pareizā latviešu valodā? Valodas sārņu uzskaitījums būtu ļoti garš. Lūk, tikai daži — tie ir tādi žargonismi kā forši vārdu jauki, labi vietā, baigi, šausmīgi vārdu ļoti, stipri vietā (kāds pazīstams literāts TV raidījumā, runājot par Dz. Ritenbergu, teica: šausmīgi mīļa; citi citās reizēs teikuši: šausmīgi laba sajūta, šausmīgi to vēlējos u. tml.), šie jēdzieni jālieto, kad izsaka bailes, šausmas, bet ne pozitīvas emocijas; ahā tā vietā, lai teiktu jā, priekš mājas, priekš mums tā vietā, lai teiktu mājai, mums; piestādīt dokumentus tā vietā, lai teiktu iesniegt, uzrādīt dokumentus utt.

Par savu valodu esam atbildīgi mēs paši. Līdz ar labu, izkoptu valodu celsies mūsu autoritāte, jo tieši rakstu zīmēs un skaņās izteikta valoda ir ikvienas personas garīgās pasaules jeb kultūras rādītājs.

Autors: Francis Justs
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze, 2004. gada 8. aprīlī.