Vietne – jauno latviešu valoda

Problēma bija zināma, un jau labu laiku – samilzusi. Turklāt tā nebūt nebija tikai latviešu valodas mazspējas diktēta.

Interneta iespējām un dzīves telpai paplašinoties, ļaudis jau bija pieraduši domāt un runāt par īpašajiem objektu un notikumu sabiezējumiem, dēvētiem par interneta mājas lapām. Lai arī dzejisks un aprakstošs, šis apzīmējums tomēr neapmierināja valodas lietotājus, kas jauno fenomenu aplūkoja biežāk un specifiskāk – vienā tehniskā vai lietišķā tekstā vairākkārt atkārtot šo vārdkopu ir apgrūtinoši, lieki un nesmuki.

Noteiktiem mājas lapu veidiem tika izdomāti īpaši nosaukumi, kas, lai arī samāksloti, tomēr pildīja noteiktu funkciju – par portāliem dēvēja mājas lapas, kurās bija saites uz apakšlapām un kas ļāva veikt meklēšanu plašā mājas lapu vidē. Nošķirot vienai tēmai veltītus portālus, tika radīts termins “vortāls”. Taču arī tas nozīmēja pamatīgu informācijas daudzumu, sakārtotu datu bāzi, kaut ko objektīvu un profesionālu.

Ilgu laiku pietrūka vienkārša termina, kas apzīmētu savrupu mājas lapu kopu, kas piederētu vienam cilvēkam, firmai, grupai vai organizācijai. Pēdējā laikā tam tiek izmantots jaunveidots vārds “vietne”.

Ieradums darināt datorterminus ar izskaņas -tne un -tnis palīdzību (cietnis, datne u.c.) ir nesis zināmus augļus. Pirmkārt, princips, kā termins tiek veidots, ir vienkāršs un saprotams, bet, otrkārt, šis latviešu valodā ne pārāk bieži izmantotais paņēmiens var kļūt par pazīšanās zīmi.

Raksta autors: Ilmārs Šlāpins
Publicēts: Rīgas Laika 2004. g. maija numurā