Latviski prot runāt arī datori

Tematiskajā lappusē “Valoda” turpmāk regulāri rakstīsim par jaunumiem latviešu valodas attīstībā. Informēsim gan par pētījumiem, gan jauniem terminiem, dosim vārdu valodniekiem, skolotājiem un citiem speciālistiem. Atbildēsim uz jūsu jautājumiem un aicināsim piedalīties valodas bagātināšanā un jaunvārdu veidošanā. Būs arī karikatūras un konkursi.

Pasaules valodu skaitliskais sadalījums ģeogrāfiski

Eiropa — 3% (230 valodas); Āzija — 33% (2197 valodas)
Amerika — 15% (1013 valodas)
Klusā okeāna apgabals — 19% (1311 valodas)
Āfrika — 30% (2058 valodas)

Datora lietotājs internetā atrod vārdnīcas un enciklopēdijas, Dainu skapi un anekdotes, laika ziņas un muzeju kolekciju fragmentus.

Ar datora palīdzību var tērzēt ar nepazīstamiem cilvēkiem, zibenīgi nosūtīt vēstules adresātiem Amerikā un Austrālijā, tikpat zibenīgi saņemt atbildes un, neizejot no mājām, iepirkties un nomaksāt rēķinus bankā.

Bet kā jauno tehnoloģiju attīstība ietekmēs mūsu valodas nākotni? Par to izvaicāju “Tildes” programmizstrādes direktoru Andreju Vasiļjevu. Viņam jautāju:

— Tagad var izmantot tādas programmas, kādu esamību pirms piecpadsmit vai desmit gadiem pat neiztēlojāmies: piemēram, dators ir iemācīts automātiski labot latviešu valodas vārdos kļūdas jau uzrakstīšanas brīdī. Datorvārdnīca saprot un iztulko angļu un latviešu vārdus locījumos. Bet bija laiks, kad vajadzēja domāt, kā datoru vispār iemācīt rakstīt latviešu valodā.

— Tās bija astoņdesmito gadu beigas un deviņdesmito gadu sākums, kad vispirms vajadzēja ierakstīt datorā latviešu alfabēta burtus. Nākamie uzdevumi bija izveidot piemērotus fontus un tastatūras atbalstu un panākt, ka latviešu valoda tiek iekļauta starptautiskajos standartos — tajās vadlīnijās, pēc kurām pasaules datoruzņēmumi veido savas tehnoloģijas.

Sākumā daudzi cilvēki uztvēra datoru kā jaunāku rakstāmmašīnu, un viņiem neienāca prātā, ka dators var daudz vairāk izdarīt, piemēram, automātiski labot valodas kļūdas.

Tagad jau jārisina grūtāki uzdevumi — iemācīt datoram pārbaudīt, vai vārdi teikumā ir saderīgi, vai pieturzīmes ir pareizi izvietotas, un iemācīt likt komatos divdabja teicienu.

Daudzās Eiropas valstīs ir īpaši pētniecības virzieni un nacionālās programmas zinātnes attīstībai jaunāko tehnoloģiju atbalstam. Kad tiekamies ar kolēģiem, kas strādā līdzīgā virzienā citās valstīs, un stāstām, ko darām, dažkārt dzirdam pārsteigumu: “Kāpēc jums tas ir jādara? Aizejiet uz universitāti, atrodiet zinātniekus, kas to risina, un izmantojiet rezultātus”. Tad jāstāsta, ka Latvijā neviens pie tā nestrādā un šie rezultāti ir nepietiekami. Šie zinātniskie pētījumi ir ļoti komplicēti: jāanalizē teksta jēga, teikuma struktūra,— un tas tiek izmantots gan tulkošanas sistēmās, gan teksta meklēšanas sistēmās. Ir ļoti daudzas interesantas lietas, ko pētīt, un mums būtu arī zinātnieki, kas to varētu darīt. Bet nav finansējuma. Tikai Matemātikas un informātikas institūtā mākslīgā intelekta laboratorija Andreja Spektora vadībā veic sistemātiskus pētījumus šajā jomā.

Valstij vajadzētu nodrošināt, lai ir jaunie speciālisti — izglītoti valodnieki, kas saprot informācijas tehnoloģijas, un informācijas tehnoloģijas speciālisti, kas labi orientējas valodas jautājumos.

— Jaunieši lasa internetā jaunākos romānus angļu valodā — tā modernās tehnoloģijas veicina literatūras izplatību un valodas attīstību. Kad, jūsuprāt, internetā būs pieejamas grāmatas arī latviešu valodā?

— Ir skaista vīzija, ka ar laiku gan zinātniskās publikācijas, gan lietišķā un daiļliteratūra varētu būt pieejama ne tikai bibliotēkā grāmatu veidā, bet arī internetā. Tas gan nenozīmē, kā cilvēki domā, ka tad jau viss būs par brīvu.

— Viens no pieņēmumiem ir, ka valodas liktenis nākotnē atkarīgs no tā, kā tā spēs piemēroties elektroniskai videi. Dators prot latviski — tātad viss kārtībā?

— Protams, ka latviešu valodas liktenis ir mūsu pašu ziņā — valoda būs dzīva tik ilgi, kamēr cilvēki tajā runās. Pasaule kļūst arvien atvērtāka, un dažādu valstu un nacionalitāšu cilvēki arvien vairāk sazinās savā starpā. Kādreiz latviešu valodu apdraudēja uzspiestā krievu valodas dominante. Tagad ir jūtama angļu valodas kā starptautiskās saziņas valodas ietekme. Itālietis un latvietis, lai pārvarētu valodu barjeru un saprastu viens otru, izvēlas angļu valodu. Iztēlosimies, ka nākotnē itālietis runās itāliski, latvietis latviski un tomēr sapratīsies, jo viņiem palīdzēs tulkošanas sistēma. Pirms vairākiem gadiem amerikāņu futurologs Alvins Toflers seminārā uz jautājumu: “Kas nākotnē notiks, vai nebūs tā, ka visi runās angliski?” atbildē tur un te notiekošo salīdzināja ar situāciju skriešanas sacīkstēs. Ka, no vienas puses, arvien straujāk izplatās angļu valoda, bet, no otras, attīstās tulkošanas tehnoloģijas. Kas notiks ātrāk? Ja mašīntulkošanas tehnoloģijas attīstīsies pietiekami ātri un pārvarēs šo valodu barjeru, tad viss būs kārtībā.

— Arī saistībā ar datoru izmantošanu saka: “saņēmu meilu” un “čatoju”, nevis — “saņēmu epastu” un “tērzēju”.

— Cilvēkiem šķiet, ka anglicismi skan smalkāk. Turklāt jaunie termini ienāk dzīvē tik ātri, ka nav viegli radīt atbilstīgus labskanīgus terminus latviešu valodā. Piemēram, angliskajam “menu” ir atrasts labskanīgs vārds “izvēlne”. Tas nozīmē — dažādu režīmu, programmu vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei, un izvēlētais variants tad nosaka sistēmas tālāko darbību. Bet sākumā daudzi brīnījās: “izvēlne”? ai, tā muļķīgi skan, kas nu to vārdu lietos!

Arī valodas lietojumā notiek divi pretēji procesi — globalizācija un vēlme saglabāt nacionālo identitāti.

— Vai tagad, kad esam Eiropas Savienībā, būs iespējams piesaistīt Eiropas fondu naudu dažādiem pētnieciskiem darbiem par valodu elektroniskajā saziņā?

— Lielo valodu labā jau ļoti daudz ir izdarīts, jo ilgu laiku darbojās īpaša atbalsta programma. Bet tagad diemžēl šī programma ir slēgta, un tas noticis brīdī, kad ES ir paplašinājusies ar daudzām jaunām valstīm un dažādām nacionālajām valodām. Tas ir neloģisks solis. Jo tieši tagad vajadzētu pārvarēt to tehnoloģisko plaisu, kas izveidojusies starp lielajām valodām —angļu, franču, vācu, spāņu — un mazajām, kā latviešu, lietuviešu, igauņu un vēl citām. Lielo valodu labā arī tehnoloģijas firmas un uzņēmumi ir ieguldījuši savu naudu.

Tāpēc vajadzīga īpaša uzmanība un programmas, lai nodrošinātu reālu daudzvalodību, valodu vienlīdzību un palīdzētu mazajām valodām.

Bet, lai Eiropa sadzirdētu, skaļi jārunā mūsu politiķiem.

— Valsts valodas komisijas mājas lapā atradu informāciju par “Tildes” veikumu. Tur izlasīju tādus jaukus apzīmējumus kā “Tildes vārdzinis” un “izrunas robots, kas palīdz apgūt angļu valodas izrunu”, “labā toņa korektors”. Kā tie radās?

— Izveidojām vārdnīcu, kas palīdz iztulkot nezināmus vārdus. Jo mēdz notikt tā — cilvēks vienreiz iztulko, pēc kāda laika aizmirst. Tad radās doma izveidot programmu, kas palīdz apgūt vārdus un kurā ik pa brīdim var ieskatīties, kā tad ir pareizi. Un lietotājs var pievienot arī savus vārdus.

Tagad var strādāt pie datora, ierakstīt tekstu un dators to nolasa. Tādas sistēmas izmanto ne tikai, mācoties valodas, bet arī, piemēram, ievadot datorā grāmatvedības datus. Nav jāskatās ekrānā, lai salīdzinātu, vai pareizi uzrakstīts, jo dators skaļi nosauc tikko ierakstīto skaitli.

Pētnieki strādā pie tādu tehnoloģiju izveidošanas, lai dators saprastu cilvēka balsi, mācētu to pārvērst tekstā un prastu izrunāt to, kas rakstīts. Nākotnē notiks tā, ka īsziņas varēs ne vien ierakstīt savā mobilajā tālrunī, bet arī nodiktēt.

Ar “Tildes biroja” “Labā toņa korektoru” varēja izlabot dažas kļūdas, pirms bija radīta pilnīgāka sistēma teksta pareizrakstības pārbaudei.

— Vai “izrunas robotu” var izmantot arī skolās, mācot latviešu valodu?

— Šī eksperimentālā sistēma iemācīta latviešu valodā izrunāt tikai skaitļu vārdus, citus tā nezina. Angļu valodu mācoties, robots var noderēt.

— Teicāt, ka nākotnē dators pratīs tulkot arī sarežģītus tekstus. Bet kā tas pazīs, vai vārds “sala” konkrētajā gadījumā nozīmē salu upes vidū vai aukstuma sajūtu?

— Daudznozīmības pārvarēšana būs problēma. Bet no konteksta, no tā, kādi citi vārdi atrodas blakus, tuvumā, jau varēs noteikt — piemēram, ja runa par upi, tad drīzāk tā ir sala ūdeņos.

Autors Dace Kokareviča
Publicēts: 2004. gada 28. jūnijā, Latvijas Avīzē