Eiropieši mācās latviešu valodu
Latviešu valoda, kura visā pasaulē, ieskaitot Latviju, dzimtā valoda ir 1,6 miljoniem cilvēku, iegūst arvien lielāku nozīmi, uzskata latviešu valodas skolotāja Briselē Ilga Seboka. Tam piekrīt arī viņas britu izcelsmes skolniece Elizabete Kastelāni.
No skolotāja puses…
Nu jau aptuveni divus gadus Ilga Seboka Briselē eiroierēdņiem māca latviešu valodu. Sākotnēji pieprasījums bijis ļoti niecīgs, bet tagad viņai jau ir četras dažādas skolēnu grupas – tulkotāji, bibliotekāri, administratori un kurjeri.
Pati mācību stunda ir pavisam parasta, gluži tāda tā būtu kādā no Latvijas skolām. Neparastais slēpjas faktā, ka skolēnu vidējais vecums ir 30 – 45 gadi un katrs nāk no citas valsts. Mācīties latviešu valodu sanākuši čehi, somi, franči, spāņi, itālieši, vācieši un citi. Kāpēc? Vienam draugs ir latvietis, citam – sieva latviete, bet vēl kādam valoda nepieciešama darbā vai kvalifikācijas paaugstināšanai. Tulki vēlas tulkot no vairāk valodām. Bet, piemēram, kurjeriem un administratoriem ikdienā ir svarīgi atpazīt latviešu valodu, nesajaukt to ar lietuviešu vai poļu un dažreiz pat saprast vēstules vai dokumenta saturu, lai nogādātu to pareizam adresātam.
Lai gan visi manis satiktie skolēni norādīja, ka latviešu valoda nav viegla, viņu attieksme pret to ir ļoti ieinteresēta un labvēlīga. – Jums ir gan dzimums, gan nākotne un nekādas neitralitātes, – tā smaidīdams savu redzējumu par latviešu valodu man pauž kāds britu skolnieks.
Ilgas ceļš uz Briseli vedis caur Ungāriju. – Apprecējos ar ungāru un 1979. gadā aizbraucu uz Budapeštu, kur tehniskajā universitātē pasniedzu krievu un angļu valodu. Deviņdesmito gadu sākumā vīrs dabūja darbu Briselē “Eirokontrolē” un ar visu ģimeni, tas ir, ar divām meitām pārcēlāmies uz Beļģiju. Sagadīšanās dēļ šeit arī dzīvo daudz manu radu – māsīcas, brālēni. Un tā pamazām draugiem un radiem sāku mācīt latviešu valodu. Toreiz izveidoto sistēmu lietoju tagad, profesionāli mācot valodu ierēdņiem, – stāsta Ilga Seboka.
– Vai ir viegli mācīt latviešu valodu eirokrātiem, cilvēkiem no tik dažādām valstīm?
– Mācīt lingvistiem tulkotājiem ir viegli, jo viņiem ir pieredze ar valodām. Nav jāskaidro, kas ir teikuma priekšmets vai divdabis. Bet, piemēram, mācīt latviešu valodu frančiem vai britiem, kuri nezina citas valodas, ir grūti. Viņiem paiet ilgs laiks, kamēr pierod un saprot, kāpēc vārdi jāloka. Tomēr secinu, ka maniem skolēniem ir interesanti mācīties latviešu valodu, tiek atklātas daudzas jaunas lietas. Negatīvu attieksmi neesmu jutusi.
– ES ir 20 oficiālās valodas, to vidū arī latviešu. Kā tas izskatās no malas?
– Īsti nezinu, kā tas notiek ES institūciju iekšienē. Tomēr man ir sajūta, ka tagad tādām valodām kā latviešu ir lielāka nozīme nekā iepriekš. Arī zināšanas par mūsu valsti un valodu ir pieaugušas un turpina pieaugt. Arvien vairāk cilvēkiem ir nepieciešamība vismaz zināt, kas tā Latvija un latviešu valoda tāda ir. Tādējādi mūsu valoda noteikti ir ieguvēja, Latvijai esot ES.
Interesanti, ka drīzumā par ES tulkotāju grasās kļūt arī pati Ilga. Viņas bagāžā līdz ar ierastajām franču, angļu un vācu valodu ir arī ungāru. Ja izšķirošā darba intervija izdosies, Briselē būs nepieciešams jauns latviešu valodas skolotājs.
– Par ES tulkotāju izlēmu kļūt finansiālu un praktisku apsvērumu dēļ. Tas ir mierīgāks darbs ar noteiktu darba laiku. Pašreiz es nevaru kontrolēt savu darba laiku. Gadās, ka stundas ieliek manu bērnu skolas brīvlaikā, – stāsta Ilga Seboka.
… un no skolēna puses
Lai redzētu, kā tas izskatās no otras – skolēna – puses, uz sarunu aicināju kādu britu lēdiju, kura prot latviski. Elizabete Kastelāni ir ES padomes tulkotāja (rakstiski) ar nu jau 15 gadus ilgu darba stāžu. Galvenokārt viņai jātulko likumdošana, un Kastelāni to dara no franču, vācu, itāļu valodas uz angļu. Turklāt trīs valodas ES tulkam vai tulkotājam, izrādās, nebūt nav daudz, vidēji tās ir piecas vai pat deviņas valodas.
Elizabete jau divus gadus mācās latviešu valodu. Spert šādu soli bija nevis pašas Kastelāni personīga motivācija, bet priekšnieka aicinājums. Līdzīgu ieteikumu saņēmušas arī daudzas viņas kolēģes.
– Pēkšņi bija nepieciešams tulkojums visās jaunajās valodās. Turklāt tika nolemts, ka papildus jaunās valodas apgūs tikai franču un angļu valodas tulki un tulkotāji. Franču un angļu tika izvēlēta par pamatvalodām, jo tiek visbiežāk izmantotas sēdēs, vispārīgajos un darba dokumentos, – man skaidro Kastelāni.
Lai gan pati viņa ir “100% brits”, itāļu uzvārds nāk no vīra puses. Uz jautājumu, vai latviešu valoda ir sarežģīta, Elizabete atbild apstiprinoši.
– Lingvistam latviešu valoda ir ļoti liels izaicinājums. Tas ir gluži kā mācīties latīņu valodu. Turklāt arī ikdienā nav daudz izdevības savas latviešu valodas zināšanas izmantot praksē. Manās ausīs latviešu valoda ir ļoti koncentrēta, vienlaikus arī ļoti eleganta. Domu var izteikt ļoti īsā teikumā. Turklāt, tikai samainot vārdus, var izmainīt teikuma nozīmi. Pagaidām no latviešu valodas uz angļu esmu tulkojusi vien avīžu rakstus. Ja būtu nepieciešams, droši vien varētu tulkot arī dokumentus. Tomēr daudz drošāk jutīšos pēc valodas kursu beigām, tas ir, pēc diviem gadiem, – smaidot saka Elizabete.
Autors: Jolanta Bogustova, “LA” korespondente Briselē
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 27. jūlijā