Valodnieki pilotēs portfeli

Valodu mācību centra ļaudis drīz varēs mēģināt palidot ar valodu portfeli. Viņu izstrādātajam projektam “Eiropas valodu portfeļa pieaugušajiem pilotēšana un ieviešana Latvijā” Valsts Valodas aģentūra (VVA) nupat nolēmusi piešķirt finansējumu.

VVA bija izsludinājusi valsts valodas attīstības projektu konkursu, kurā finansējums piešķirts diviem projektiem. Izrādās, ka pašu pieteikumu iesniedzēju latviešu valodas prasmi darbu vērtētāji nav ņēmuši vērā. Iespējams, nākotnē tas varētu būt vēl viens kritērijs, lai ieinteresētu projektu pieteicējus lietot pareizu literāro valodu, RB sacīja VVA Projektu daļas vadītāja Inita Vītola.

Līdz šim pieteikumu materiālos atklājušies arī lielāki kuriozi nekā valodu portfeļu pilotēšana, bet tiem nauda nav piešķirta, jo saturs nav atbildis konkursa mērķiem. Vērtēšanas komisija jau noteikusi, ka Valodu mācību centram neveiksmīgais nosaukums jāmaina. Kad RB par pilotēšanas plāniem interesējās valodu centrā, tā direktore Silvija Kārkliņa iesaucās: “Šausmas! Ja padomā, tas patiešām ir nepareizi.” Misēklis gadījies, angļu valodas filologiem mēģinot tulkot vārdu “pilot”, kuram precīzi atbilstīga latviešu valodā nav.

Aplamības ir arī pašas aģentūras izstrādātajā un internetā atrodamajā informācijas materiālā projektu pieteicējiem. Piemēram: “pieteikuma iesniedzējiem no VVA darbinieka tiks izsniegta apstiprinājuma vēstule” (pareizi būtu – VVA darbinieks izsniegs). Pietiekumā pieprasīts “norādīt (..) projekta organizācijā iesaistītos cilvēkus, vēlams minēt vārdus un uzvārdus”, lai gan diez vai vajadzētu ko minēt, bet skaidri zināt, kas projektu īstenos. Vēl lūgts “norādīt termiņus” (domāts – noteikt, paziņot) un solīta iespēja “iepazīties ar nolikumu” (parasti iepazīstas cilvēki), informēt “par atskaitīšanās kārtību” (kad jāiesniedz atskaite). I. Vītolai tas bija pārsteigums. Viņa pieļāva, ka publiskots dokumenta melnraksts.

Arī bieži lietoto vārdu “pilotprojekts” latviešu valodā var tulkot kā “eksperimenta” vai “izmēģinājuma projekts”, atgādina Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa. Latviešiem arī ikdienā vajadzēu vairāk domāt par savas valodas tīrību, tai jābūt koptai tāpat kā cilvēkam. “Mūsu valoda ir gana bagāta, lai aizguvumus no citām valodām lietotu ar mēru. Jau tagad to ir aptuveni trešdaļa mūsu vārdu krājuma,” saka V. Skujiņa.

Valoda ir kolektīvs īpašums, tāpēc valsts institūcijas tās attīstību nevar īpaši ietekmēt. Katram pašam ir jārūpējas, kā ikdienā runā un raksta, piesaka arī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Baltu valodas katedras vadītājs Pēteris Vanags.

Autors: Līvija Zēberliņa
Publicēts: laikrakstā Rīgas Balss 2004. g. 2. augustā