Aglīts

Iespējams, ka šim jaunvārdam pamatā ir vienkārša drukas kļūda vai zemapziņas diktēta pārrakstīšanās, taču tā veidošanas universālums patīkami pārliecina un paver jaunus ceļus latviešu valodas bagātināšanai.

Aglīts ir sapludinājums no latviešu vārda “neglīts” un angļu vārda ugly (izrunā aglī). Fonētiskā transkripcija vispār ir raksturīga internetā izmantojamai vienkāršrakstībai, bet šajā gadījumā par papildus efektu izmantots dažādas cilmes vārdu līdzīgais skanējums.

Latviešu valodā vārds “glīts”, “glīšs” ienācis no indoeiropiešu glei (lipt, ziest). Līdzīgas cilmes vārdi ir “gliemis”, “gļotas”, “gluds”, “glums” un angļu vārds glue (līme). Šajā izpratnē glīta ir gludi apstrādāta virsma, bet neglīts ir raupjais un dabiskais. Savukārt angļu vārds ugly cēlies no vecnorvēģu ugga (baidīties), tātad, neglītais ir atbaidošs.

Mehāniski vai fonētiski savienojot divus līdzīgus vārdus ar līdzīgu nozīmi, tiek panākts īpatnējs efekts, svaigs un stilīgs vārds, kas ir vienlaikus saprotams un pārsteidzošs. Turpinot šādu vārddarināšanu, var ierosināt plašāk izmantot tādus anglicismus kā bad (angļu valodā “slikts”, izrunā bed) – “Liku bedu zem akmeņa” nozīmētu atbrīvoties no visa sliktā, vai good (angļu valodā “labs”, izrunā gūd) – “Gūd var ņemot, gūd var dodot” nozīmētu “Vienlīdz labi ir kā dot, tā ņemt”.

Autors: Ilmārs Šlāpins
Publicēts: žurnāl Rīgas Laiks 2004. g. augusta numurā