Ar vienu svešvalodu ir par maz
Pieaugot vācu uzņēmēju investīcijām Latvijā, aug interese par vācu valodas apgūšanu
Latvijā to, kuri pārvalda vācu valodu, ir daudz mazāk nekā angļu valodas pratēju, tomēr zīmīga ir tendence — vācu valodas lietpratēji lielākoties to zina ļoti labi, savukārt angļu valodas pratējiem reizēm trūkst paškritikas. “Angļu valodā visi vairāk vai mazāk runā, taču cilvēki īsti nenovērtē savu zināšanu līmeni. Pie šāda secinājuma nonākuši dažādi ar izglītības un kultūras jomu saistīti vācu valodas eksperti,” atzīst Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko sakaru daļas programmu koordinatore Evita Serjogina.
Ar vienu svešvalodu ir par maz — tāds ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi lemj par labu vācu valodas apgūšanai. RTU Valodu centra dati liecina, ka pēdējos gados vairāk ir to, kuri vācu valodu sāk mācīties no nulles. “RTU valodu kursos pārsvarā mācās jaunieši un netrūkst tādu, kuri vidusskolā dažus gadus kaut kādus pamatus ir pamācījušies, bet parunāt nevar. Viņi tad parasti ir tie, kuri vācu valodas mācīšanos sāk no sākuma, jo ir sapratuši, ka ar angļu valodu vien neiztiks,” stāsta E.Serjogina. Vācu valodu aktīvi mācās arī tie, kuriem ar obligātajām vācu valodas lekcijām augstskolās ir par maz, lai sagatavotos, piemēram, studijām Vācijā un kārtotu nepieciešamos vācu valodas eksāmenus. Dažādu nozaru profesionāļi galvenokārt izvēlas Hāgenas Tālmācības universitātes kursu Wirtschaftsdeutsch, kas ir paredzēts tiem, kuri vēlas apgūt ekonomikas valodu. “Daudzi no tiem, kas izvēlējušies šo kursu, strādā ar Vāciju saistītos uzņēmumos un viņiem tieši ekonomiskās valodas zināšanas ir papildus bonuss karjerai,” stāsta E.Serjogina.
Vācieši investē un meklē darbiniekus
“Neapšaubāmi labas vācu valodas zināšanas ir izmantojamas Latvijas vietējā darba tirgū, jo patlaban Vācijas uzņēmumu pārstāvji arvien aktīvāk meklē sadarbības partnerus Latvijā. Protams, tiem, kuri zina ne tikai latviešu, krievu vai angļu, bet arī vācu valodu, šajos uzņēmumos ar Vācijas kapitālu ir daudz lielākas karjeras iespējas,” uzsver Gētes institūta direktors Rūdolfs de Bajs. Viņš stāsta, ka Gētes institūtā visos līmeņos patlaban vācu valodu mācās 540 cilvēku, no tiem 30% ir skolēni vecumā no 14 līdz 18 gadiem, tikpat ir jauniešu vecumā ap 20 gadiem. Strādājoši savu jomu speciālisti mācās brīvdienās vai darba dienās — pirms vai pēc darba.
R.de Bajs, tāpat kā E.Serjogina, atzīst, ka Vācijas piedāvātās izglītības un kultūras iespējas Latvijas iedzīvotājiem ir milzīgas — ar noteikumu, ka viņi zina valodu. To vidū ir stipendiju programmas, prakses iespējas Vācijā, Austrijā un Šveicē. Vācijā tiek piedāvātas arī vairāk nekā 300 maģistra programmas angļu valodā, bet uzņemot vienmēr priekšroka būs tiem, kuri zina arī vācu valodu.
Ja salīdzina stipendiju konkursus, kādi ir angļu valodu pārvaldošajiem un vācu valodu zinošajiem, tad neapšaubāmi pirmajā gadījumā konkurence ir lielāka. “Jo angļu valodu dažādos līmeņos zina daudzi, bet vācu valodu savukārt ne un konkurss proporcionāli ir mazāks,” skaidro E.Serjogina.
Vienotais Eiropas kritērijs
Patlaban Gētes institūta darbinieki visās valstīs, kur tas ir pārstāvēts, pielīdzina esošo valodas zināšanu līmeņu iedalījumu atbilstoši Eiropas Padomes ieteikumiem. Eiropas Padomes ideja ir radīt vienotu, dažādās valstīs salīdzināmu sistēmu, kas ļautu gan darba devējiem, gan izglītības iestādēm noteikt, kādā līmenī ir konkrētā cilvēka valodas zināšanas. Dažādi līmeņi no A1 līdz C2 apliecina dažādus konkrētās svešvalodas prasmes līmeņus. Piemēram, vācu valodā augstākais līmenis C2 atbilst diplomam, ko apzīmē ar Kleines Deutsches Sprachdiplom.
R. de Bajs jaunos vienotās sistēmas principus vērtē pozitīvi un it īpaši Eiropas darba tirgus kontekstā, taču problēma ir šīs sistēmas iedzīvināšanā. “Eiropas Padome, kas strādā Strasbūrā, pretēji Eiropas Komisijai Briselē, ir institūcija, kurai ir labas idejas un ideālisms, taču trūkst politiskās varas. Tas nozīmē, ka šai vienotajai svešvalodu līmeņu sistēmai ir vairāk ieteikuma raksturs,” saka R. de Bajs. Viņš min, ka pagaidām šīs sistēmas ieviešana dzīvē Eiropā notiek pakāpeniski un daudzviet ir jādomā, piemēram, par to, lai svešvalodu mācību materiāli būtu šai jaunajai līmeņu sistēmai atbilstoši.
***
Kur apgūt
Gētes institūtā
– Visu līmeņu kursi (15 nedēļas) — 2 reizes nedēļā/ 90 minūšu nodarbības — kursa maksa Ls 100, skolēniem un pilna laika studentiem Ls 90
– Intensīvie kursi (4 nedēļas) — 5 reizes nedēļā/ 135 minūšu nodarbības — kursa maksa Ls 100, Ls 90 studentiem
– Sagatavošanas kursi valodu eksāmeniem ZOP, ZMP — 4 reizes nedēļā 3 nodarbības pa 45 minūtēm — Ls 20
– Plašāka informācija par pieteikšanās termiņiem: www.goethe.de/riga
RTU Valodu centrā
– Visu līmeņu kursi — 2 reizes nedeļā/ 90 minūtes — maksa
Ls 25 mēnesī, skolēniem un studentiem — Ls 20 mēnesī (www.rtu.lv)
Valodu mācību centrā
– Visu līmeņu kursi — 2 reizes nedēļā, cenas diferencētas atbilstoši nodarbību laikiem. Patlaban vakara nodarbības — Ls 2,95 par 45 minūtēm. Jānorēķinās vismaz mēnesi uz priekšu (www.zl.lv/latvian/vmc.htm)
Autors: Kristīne Ciemīte
Publicēts: laikrakstā Diena 2004. gada 26. oktobrī