Aviācijā sazināsimies ne tikai latviski

LR Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Aviācijas terminoloģijas apakškomisijas vadītājs Māris Ansons uzskata: jānovelk robeža, aiz kuras latviskot aviācijas terminus ir nepraktiski.

Māris Ansons 1998. gadā kopā ar kolēģi Imantu Viškeru ir sastādījis pagaidām vienīgo Aviācijas terminu vārdnīcu. Tā diemžēl bija paredzēta tikai speciālistu lietošanai, nav nonākusi pārdošanā, turklāt jau būtu jāatjauno. Pēc viņa domām, valsts līmenī jāizlemj, ciktāl ar aviāciju saistītajiem jēdzieniem tiek meklēti latviskie ekvivalenti un kur jāapstājas: – Pieeja terminu tulkošanā atšķiras. Valstīs, kur ir aviācijas industrijas pilns cikls no projektēšanas, ražošanas līdz gaisa kuģu ekspluatācijai un tirdzniecībai, to aviācijas zinātniskās organizācijas, mācību iestādes un speciālisti ilgā laikā radījuši nacionālo terminoloģiju, kas ir labi saistīta ar starptautiskajā civilajā aviācijā lietoto terminoloģiju angļu, franču, spāņu, krievu un arābu valodā. Ar mūsu aviācijas zinātnes līmeni un akadēmiskā personāla skaitu nav reāli domāt, ka varam visus terminus latviskot.

M. Ansons uzskata, ka nebūtu praktiski latviešu valodā nosaukt visas “Boeing” detaļas, jo speciālistu sagatavošana tik un tā notiks angļu valodā. Tāpat nav jēgas latviešu valodā atveidot daudzos aviācijā lietotos saīsinājumus un daudzas citas lietas. Taču obligāti latviešu valodā būtu jābūt visam, kas saistīts ar nacionālo likumdošanu, normatīvajiem aktiem, kā arī Eiropas Savienības direktīvām un regulām, kuras attiecas uz aviācijas darbību. Lidmašīnu ekspluatācijas un pilotu darba jomā jāpakļaujas starptautiskajiem noteikumiem un ar to saistītie dokumenti arī Latvijā jāsastāda angļu valodā.

Diemžēl patlaban arī aviācijas terminoloģijas jomā esot diezgan daudz neskaidrību, jau sākot ar pašu vārdu “ekspluatācija”. M. Ansons: – Tiek uzskatīts, ka jēdziens “ekspluatācija” pārņemts no krievu valodas, kaut gan tā saknes meklējamas franču valodā. Taču mēs nevaram arī tieši pārņemt angļu valodā lietoto apzīmējumu “maintenance”, jo šā termina jēga ir šaurāka un nozīmē drīzāk “apkope”.

Līdzīgas neskaidrības esot sastopamas daudzās jomās, pat profesiju klasifikatorā ietverto amatu apzīmējumos. M. Ansons: – Klasifikatorā ir profesija “aeronautikas inženieris”, bet nav tehniskās ekspluatācijas inženiera, kaut gan tieši ar to mēs Latvijā nodarbojamies. Arī tas, ko no krievu valodas pārņemtā terminā saucam par dispečeru, pasaulē ir “air trafic controller”, un “dispatcher” darbības joma ir daudz šaurāka. Savukārt mums, dzirdot vārdu “kontrolieris”, tas saistās ar biļešu pārbaudi autobusā.

Jāatzīst: patlaban Latvijā terminoloģijas speciālisti ir divdomīgā stāvoklī. No vienas puses, Terminoloģijas komisijas apstiprinātie jēdzieni iegūst literārās valodas normas statusu un tātad būtu obligāti izmantojami. Arī Tulkošanas un terminoloģijas centra darbinieki mēdz konsultēties ar nozaru speciālistiem. No otras puses, latviskās terminoloģijas veidotājiem piešķirtais finansējums ir niecīgs, bet apakškomisijas vispār darbojas, tikai pateicoties entuziastiem. Ja reiz valsts prasa, iespējams, tai pienācis laiks kaut ko arī dot?

Autore: Linda Kusiņa
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 6. septembrī