Biezs ieceru portfelis valodas politikā

Vakar Valsts valodas aģentūras (VVA) svinīgajā atklāšanā viesi tās vadītājam Jānim Valdmanim gan uzdāvināja “galvenā aģenta portfeli” un durstīgu kaktusu, gan uzdeva jaunajai valsts iestādei darbus vismaz pusgadsimtu ilgai nākotnei.

VVA aģentūra atrodas skaisti izremontētās telpās Lāčplēša ielā. Pavisam tajā strādā 12 darbinieki. Konsultāciju dienests, kas iepriekš bija Valsts valodas centra (VVC) sastāvā, jaunajā statusā darbojas jau no janvāra, un trīs mēnešu laikā sniedzis vairāk nekā 1800 konsultācijas.

Dzejniece Māra Zālīte uzsvēra, ka aģentūras uzdevums ir radīt pavērsienu latviešu valodas lietošanas psiholoģijā: — Lai notiek tā, ka valsts ierēdņi medijos pārstāv valsti un tās valodu. Iegājies, ka viņi runā dažās citās, nevis valsts valodā. Ceru, ka pēc dažiem gadiem redzēsim rezultātus un visas valsts amatpersonas runās valsts valodā.

Valsts valodas komisijas vadītājs profesors Andrejs Veisbergs teica, ka līdz šim valodniecība lielā mērā bijusi vērsta uz pagātni, bet tagad tai jāraugās nākotnē. Lai tautai ir pašapziņa un lepnums par valodu, nevis mūžīgās bailes, ka tai to atkal kāds varētu atņemt.

Kopt zinātniskās pētniecības zaru bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieka Valda Egles vēlējums, bet Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts runāja par katras nacionālās valsts pienākumu rūpēties par valodu.

VVC direktors Agris Timuška kolēģim uzdāvināja “galvenā aģenta portfeli”.

Bet VVA ieceru portfelī ir gan Nacionālās terminoloģijas datu bāzes izveide, gan sociolingvistiskās situācijas izpēte, gan konsultāciju dienesta tīkla izveide Latvijas lielākajās pilsētās. Nupat izsludināts projektu konkurss, lai izveidotu programmu “Valsts valodas attīstība”. Par to Jānis Valdmanis prognozē lielu interesi.

Kamēr citi VVA atklāšanas svinībās malkoja šampanieti, konsultāciju dienesta vadītāja filoloģijas doktore Melita Stengrevica gatavojās intervijai ar Krievijas televīziju. Viņai jau ir nācies atbildēt uz kaimiņvalsts žurnālistu ar politisku zemtekstu uzdotiem jautājumiem, piemēram, vai latviešu valodā patiešām var izteikt visu to, ko krievu valodā. Tad jāskaidro, ka neviena valoda pilnībā nepārklājas ar citu.

Bet kādi ir interesantākie jautājumi, ko aģentūras klienti uzdod ikdienā? Kad Latvijas dāmas precoties ar ārzemniekiem, pirms laulību reģistrācijas šeit viņām jāpalīdz atveidot jaunais interesantais uzvārds atbilstīgi latviešu valodas sistēmai. Ja iespējami varianti, Stengrevicas kundze ļaujot izvēlēties, kurš dāmai pašai labāk tīk.

Autors: Dace Kokareviča
Publicēts: 2004. g. 24. aprīlī laikrakstā Latvijas Avīze