Būs jālieto vārds “eira”

Turpmāk oficiālajos dokumentos Eiropas vienotās valūtas nosaukums būs jālieto sieviešu dzimtes lokāmajā formā “eira” — tā lēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija un savu lēmumu jau publicējusi oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa skaidro, ka vienāds lietojums galvenokārt attiecas uz oficiālajiem dokumentiem, savukārt cilvēki var turpināt lietot pašlaik izmantoto nelokāmo nosaukumu “eiro”. Šādu lēmumu komisija pieņēmusi, lai Eiropas Savienības oficiālo dokumentu tulkotāji tajos neieviestu dažādas šīs naudas vienības formas, bet lietotu vienotu nosaukumu “eira”.

Terminoloģijas komisija savu lēmumu pamato ar to, ka latviešu valodā lietvārdiem ir raksturīgas lokāmās galotnes, arī naudas vienību no-saukumi latviski pārsvarā ir lokāmā formā, piemēram, dolārs, marka, rublis u.c.

V.Skujiņa norāda, ka, piemēram, lietuviešiem vārds euro atbilst viņu valodas gramatikai, bet latviešu valodā prasās “eira vai “eiris”. “Nevar akli sekot tam, kā tas ir citur Eiropā,” viņa pamato latviešu valodas normu stiprināšanas nepieciešamību. Valodniece uzskata, ka ar plašsaziņas līdzekļu atbalstu jau drīz jaunais vārds “eira” varētu nomainīt savu priekšgājēju, līdzīgi kā tas noticis ar vārdu “zīmols”.

Vairāku jomu speciālisti iebilst pret vārda novēloto ieviešanu, kad oficiālajos dokumentos un ikdienas sarunā jau iegājies “eiro”. “Eiro ir iegājies lietošanā, un diez vai ir nepieciešamas izmaiņas,” saka Latvijas Bankas preses se-kretārs Mārtiņš Grāvīts, norādot, ka jau līdz šim starptautisko sadarbību apgrūtinājis tas, ka nelietojam visur pieņemto euro. Viņš atgādina, ka nākotnē iespējamas vēlreizējas izmaiņas, jo Eiropas Komisija saskaņā ar agrākiem lēmumiem vēlas visās ES dalībvalstīs redzēt vienādu kopīgās naudas nosaukumu — euro. “Tikmēr gan “eiro”, gan “eiru” nāksies aizstāvēt sarunās ar Eiropas partneriem,” atzīst M.Grāvīts.

***

Kā vērtējat lēmumu lietot vārdu “eira”?

Maija Baltiņa, valodniece:

Domāju, sabiedrība novērtēs valodnieku rūpes stiprināt latviešu valodu, pieskaņojot vārda formu atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai. Mana pieredze liecina, ka vārda ceļš pie tā ideālformas ir garš un sarežģīts. Laiks rādīs.

Jānis Valdmanis, Valsts valodas aģentūras direktors, profesors:

Tas vilciens jau ir aizgājis — vārda “eira” ieviešanai bija jānotiek jau pirms gadiem desmit. Tagad tas radīs tikai papildu haosu līdzīgu tam, kāds bija ar dzimtes maiņu vārdam “sāls”. Latviešu valodas kontekstā, protams, atbilstošāka ir “eira”.

Māra Zālīte, dzejniece:

Lēmums ir novēlots. Atkal radīsies domstarpības starp valodniekiem un sabiedrību. Valodnieku viedoklis ir jārespektē, bet šajā gadījumā tā ir nevajadzīga iejaukšanās esošajā valodas situācijā. Latviešu valodā taču organiski iekļāvušies tādi vārdi kā “radio”, “kino”, “auto”. Bet šeit drāmu nesaskatu, jo valodā var eksistēt paralēlformas.

Autors: Anda Kļaviņa
Publicēts: laikrakstā Diena 2004. gada 10. septembrī