Cik gara ir latviešu mēle

Jau divus mēnešus latviešu valoda ir oficiāla Eiropas Savienības valoda. Kā tas īsti darbojas praksē?

Vērojot ikdienas norises ES institūcijās un arī pašā Briselē, jāsecina, ka vairs nevar tik droši kā iepriekš skaļi aprunāt blakus stāvošos. Sak, tāpat jau latviski nesapratīs! Bet nekā, arvien biežāk, izrādās, tie ir tautieši vai arī latviešu valodu protoši ārzemnieki. Turklāt šobrīd pēc neoficiāliem aprēķiniem ES institūcijās strādā jau vairāki simti latviešu un nākotnē šis skaitlis, paredzams, pieaugs. Tāpat, atverot ES institūciju oficiālās mājas lapas, informācija ir pie-ejama arī latviski. Un ikdienā, kā žurnāliste cīnoties ar tādiem mītiskiem zvēriem kā “ES konstitūcija” vai “ES finanšu perspektīvas”, nereti ar patīkamu pārsteigumu nepieciešamos materiālus saņemu arī dzimtajā latviešu valodā.

Ar smaidu jāatceras arī Igaunijas Eiropas komisāra Sīma Kallasa pirmā preses konference Eiropas Komisijā. Proti, vienīgie divi ES akreditētie igauņu žurnālisti, samulsinot visus pārējos klātesošos, izmantoja iespēju Kallasam jautājumus uzdot savā mēlē. Visskeptiskāk gan šādu rīcību vērtē vācu kolēģi, kuri ikdienā citus pārsteidz ar pilnīgi pretējo. Proti, arī ar vācu Eiropas komisāriem vai preses sekretāriem uzcītīgi runājot angliski.

Vai Eiropai draud anglizācija?

Ikdienā EK preses konferences gluži kā institūciju iekšējais darbs nenotiek visās 20 valodās, bet vien angļu, franču un vācu. Visbiežāk daudzvalodību praksē lieto Eiropas Parlamenta plenārsēdēs, ES institūciju saziņā ar dalībvalstu valdībām un savienības 450 miljoniem iedzīvotāju. Proti, ja gribēsiet ko uzzināt par ES, varat droši jautājumus rakstīt latviski un tajā pašā valodā saņemsiet atbildi. Tāpat arī visi ES oficiālie dokumenti, ziņojumi, pētījumi, likumprojekti, direktīvas, regulas un citi publiski pieejami dokumenti ir visās 20 oficiālajās valodās.

Saskaņā ar jaunāko statistiku gandrīz 80 procenti no jaunuzņemto dalībvalstu ierēdņiem, kuri nu strādā Briselē, priekšroku dod angļu, nevis franču valodai. Tādējādi, neskatoties uz frankofonu nepatiku, faktiski angļu valoda ikdienā ir dominējoša un visuresoša. Turklāt ekspertu strīdos ir pat nevēlami censties runāt vairākās valodās, it īpaši, ja jāvienojas par specifiskiem juridiskiem terminiem. Tieši šī cīņa starp angļu un franču valodu un vienlaikus nepieciešamība izturēties vienlīdzīgi pret visām citām oficiālajām valodām ir iemesls nemitīgām politiskām kaislībām ap šo jautājumu. Jo, no vienas puses, tiek atzīts, ka tik liels valodu skaits ir ne vien tehnisks, bet arī finansiālā ziņā liels izaicinājums Eiropas Savienībai. No otras puses, neviens nav gatavs atkāpties no savām tiesībām runāt dzimtajā valodā. Pat ja ikdienā praksē tā patiešām arī notiek. Un ik pa laikam valstis valstij atriebjas. Tam slavenākais piemērs bija 1999. gada Somijas prezidentūra, kas, organizējot dažādu līmeņu tikšanās, ignorēja nepieciešamību tulkot franču valodā.

Par to, cik bieži ikdienā ES tiek lietota latviešu valoda, jautāju Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES darbiniecei Gundegai Mičulei. Viņa ir Zemkopības ministrijas atašejs veterinārijas, pārtikas kontroles un fitosanitārajos jautājumos. — Dokumentus pagaidām cenšos lasīt angliski, jo tiem vairāk uzticos. Eiropas teksti latviskotā versijā izklausās drusku nepierasti un reizēm ne pārāk saprotami, — atklāti atzīst G. Mičule. Arī piedaloties darba grupās, viņa priekšroku dod angļu valodai, jo franču valoda pagaidām vēl tikai tiek apgūta.

Principa cena un problēmas…

ES aktuālākā problēma ir dokumentu rindas. Proti, līdz šodienai uz tulkošanu jauno dalībvalstu valodās rindā gaida vairāki tūkstoši dokumentu. Pagaidām vienīgais atrastais risinājums ir mēģināt samazināt tulkojamo dokumentu apjomu. Ironiski, ka vislielākie sastrēgumi ir tieši Eiropas Komisijā, kuras divu tūkstošu darbinieku lielais tulkošanas dienests ir lielākais pasaulē. Kopumā pašreiz ES institūcijās strādā ap 2,5 tūkstošiem pastāvīgu tulku un tulkotāju un paralēli tiem darba pietiek arī privātiem tulkošanas birojiem un pat individuāliem privātiem tulkiem.

Eirotulku tūkstoši gan nekad nav visi kopā satikušies, jo katrai ES institūcijai ir sava tulku un tulkotāju vienība. Atbilde uz jautājumu, kā ar tik daudz tulkiem nespēj paveikt nepieciešamo darbu, ir vienkārša. Lielākā daļa tulku strādā ar līdzšinējo 15 dalībvalstu valodām, bet jaunajām valodām tulku un tulkotāju joprojām nepietiek. Jo īpaši tas attiecas uz latviešu valodu. Vienīgi maltiešu valodai klājas vēl sliktāk. Šobrīd EK, Eiropas Parlamentā (EP) katrā strādā ap 15 latviešu tulki un tulkotāji. ES padomē — uz pusi mazāk. Bet vajadzība ir desmit reizes lielāka. Katras valodas nodrošināšanai vajadzīgi vismaz 60 tulki un tulkotāji. EK sola šo skaitli sasniegt jau pēc diviem gadiem.

Kas sagaida tos, kuri tiks pieņemti darbā? Lai arī katrai institūcijai ir sava specifika, tomēr vidēji darba dienas ilgums ir 7 — 8 stundas un alga ap trīs tūkstošiem latu plus vēl dažādas piemaksas.

***

Uzziņa

Ja ir vēlme uzzināt ko vairāk par ES latviski, varat aplūkot šīs mājas lapas: http://www.elections2004.eu.int/highlights/lv/default.htm; www.eiroparl.eu.int vai www.europa.eu.int

Autors: Jolanta Bogustova, ”LA” korespondente Briselē
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. g. 7. jūlijā