Cik latviešu nopērti?
Žurnālists Viktors Avotiņš iebilst pret domu, ka latviešiem sava valoda neesot jāmācās. Viņš citē angļu politiķi Vinstonu Čērčilu: “Es liktu mācīties angliski un tad labākajiem ļautu mācīties latīniski, lai tos pacildinātu, un grieķiski, lai darītu tiem sevišķu prieku. Bet vienīgais, par ko es tos pērtu, būtu angļu valodas nezināšana. Par to es pērtu bez žēlastības.”
V. Avotiņš jautā: “Cik gan latviešu nopērti par latviešu valodas nezināšanu? Neviens.”
V. Avotiņš aizrāda uz nolaidīgu attieksmi pret latviešu valodu: “Vieni lieto kroņa argo. Citi, sargājot savu apziņu no kroņa varas, runā lamuvārdiem, rusismiem, anglismiem pilnu un cietuma žargonam tuvu valodu.”
Tā godājamais žurnālists rakstījis pirms septiņiem gadiem. Tagad mūsu valodā nav manāmi kaut cik lieli uzlabojumi. Klāt vēl nākusi ģermānismu sērga – to jau ir kāds tūkstotis. Vides sargi uztraucas par dažādiem piesārņojumiem. Bet arī valoda ir jāattīra. Sen par nederīgiem atzīti tādi vārdi ka luste, lustēt, lustēties, lustīgs un simtiem līdzīgu. To ieviešanos veicinājusi Latviešu literārās valodas vārdnīca, kuras 4. sējumā, kas izdots 1980. gadā, redzami visi tikko nosauktie, tikai ar piebildi, ka tie esot mazliet novecojušies. Tā nu tagad visas minētās lustes gāžas mums virsū no visiem plašas saziņas līdzekļiem. Ir dažādas mākslinieku lustes, džeza fanu lustes, pat Jāņos rīko lustīgu dziedāšanu, vēl biežāk – lustīgu ziņģēšanu kā kārklu vāciešu laikos. Arī tautas sēru dienā, kad atceramies uz Sibīriju aizvestos, ir bijušas lustīgas alus dzeršanas sacīkstes. Kur palikusi mūsu nacionālā cieņa un lepnums?
Teātra zinātniece Lilija Dzene gan raksta: “Nav luste, bet prieks par sasniegto mums vajadzīgs.” Tomēr latviešu valodas vārdi prieks, jautrība, priecāties, līksmot, jautrs tagad reti manāmi.
Jāņa Endzelīna rediģētā Vāciski–latviskā vārdnīcā vācu valodas vārds Lust tulkots ar prieks, patika, kāre; vācu lustig – ar jautrs, priecīgs, jocīgs. Pat vārdnīcā vācu okupācijas laikā nav ievietoti vārdi luste, lustīgs. To nav arī tagadējās vācu–latviešu un latviešu–vācu vārdnīcās. Bet ģermānismi dzirdami katru dienu.
Taisnība Viktoram Avotiņam: “Mūsu valoda ir iekšēji apdraudēta.”
Mums jāatbrīvojas no verdzības un padevības arī valodas jautājumos.
Autors: Jānis Kušķis
Publicēts: laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze 2004. g. 28. septembrī