Eiro – nevis eira, bet “euro”?

Brisele diktē?

Dažu dienu atskatā jāsecina, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (LZA TK) vēl īstajā laikā precizēja savu nostāju, aizstāvot mūsu valodas tiesības būt latviešu valodai. Proti: situācijā, kad Brisele ar mūsu pašu ierēdņu starpniecību mums sāk diktēt, kādiem jābūt vārdiem latviešu valodā, iejaukšanās ir vairāk nekā nepieciešama. Tādu rīkojumu, kas būtu līdzīgs patlabanējai Briseles norādei visās valodās lietot “euro”, neatļāvās pat PSRS laika izcilākais pārkrievotājs valodnieks PSRS ZA akadēmiķis F. Fiļins. Viņa viedoklis: visu republiku valodās pārņemt krievu valodas terminus, tomēr drīkst pielikt savas vārdu galotnes.

Toreiz uz Maskavu tika izsaukts Terminoloģijas komisijas tā laika vadītājs Rūdolfs Grabis, kurš kopā ar Rutu Purviņu prata pamatot dažādo valodu gramatiskās struktūras atšķirības un aizsargāt latviešu valodu gan no ačgārnās pārkrievošanas politikas terminoloģijā, gan no alfabēta maiņas uz kirilicu. Savukārt patlaban Latvijas ierēdnis Briselē ar savu parakstu esot apliecinājis mūsu tautas apņemšanos ievērot Briseles norādījumus un latviski naudu saukt par “euro”, jo, kā presē atstāstīts Latvijas Bankas (LB) preses sekretāra M. Grāvīša teiktais, “euro” nelietošana apgrūtinājusi starptautisko sadarbību. Tieši tā krievu valodas pozīcijas padomju laikā aizstāvēja tā laika partijnieki.

Pētot gadu simtu un tūkstošu pieredzi, izzinot, kā vēsturiski attīstījusies un panākta vienota starptautiskā mērvienību sistēma, starptautiskā ķīmijas nomenklatūra, var uzzināt (sk. E. Drezens. Zinātniskās un tehniskās terminoloģijas internacionalizācija. R., 2002, 30.–31. lpp. u. c.), ka unifikācijai tiek pakļauti starptautiskie apzīmējumi, jo tie ir mazāk atkarīgi no katras atsevišķas valodas īpatnībām. Arī naudas vienībām līdztekus dažādu valodu nosaukumiem ir starptautiski pieņemti apzīmējumi: ATS – Austrijas šiliņš, DEM – Vācijas marka, RUR – Krievijas rublis, USD – ASV dolārs, LVL – Latvijas lats. Un ir arī EUR, kas ir Eiropas vienotās naudas vienības starptautiskais (!) apzīmējums. Vai ar šo EUR starptautiskā lietojumā nepietiek?

Valoda un sabiedrības attieksme

Valodu lietojam visi. Un ne valodnieki, ne LZA TK nediktē, kā katram runāt. LZA TK lēmumos netiek lietota pavēles izteiksme. Runa nav arī par to, ka valodā nedrīkst būt varianti vai ka nedrīkst teikt auto, kino, radio utt. Runa ir par to, ka oficiālajam lietojumam ir sava specifika, kur varianti neiederas. Turklāt svarīgos dokumentos, kādi ir finanšu un lietvedības dokumenti, nelokāmā forma eiro dažos tekstos liek minēt mīklas: “eiro gatavojas vienīgi bankas”, “eiro pareģo spožu nākotni”, “cena eiro”, “jāsamaina 5 lati eiro”, “par to maksāsim eiro”. Sarunvalodā skaidrības labad, visticamāk, būs dabiska vēlēšanās galotni pielikt, kā to prasa latviešu valodas sistēma. Savukārt oficiālajos tekstos jau tagad pārpratuma novēršanai kā tādu atbalsta spieķi mēdz pievienot vārdu valūta: izteikt latus eiro valūtā, kredīti eiro valūtā, piesaistīt latus eiro valūtai. Pavērosim galotnes nozīmi teikumos: Eiras izteikt dolāros. Eirās izteikt dolārus, bet: Peso izteikt eiro.

Nav īstais laiks vai – par vēlu?

LZA TK lēmums, ko dažs dēvē par “pēkšņu”, ir tapis trīs gadu garumā. Pēc literāro redaktoru uzdota jautājuma pirmo reizi par to tika spriests 2001. gada oktobrī. Tam sekoja publikācijas presē, internetā, LZA TK un Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) kopīga sēde, atkal publikācijas un visās šajās aktivitātēs pārsvars (sabiedrībā – neliels, LZA TK un arī kopsēdē ar LVEK – pārliecinošs) bija par lokāmo formu, tikai, atsevišķi skaitot LVEK balsis, pārsvars bija par nelokāmo formu. Par to arī LB pārstāve. Tad (19.11.2002.) tapa (respektējot LVEK viedokli) “lēmums ieteikt” lokāmo formu. Tad – kaislības, konkurss par 2003. gada vārdu un nevārdu, pēdējā “godā” pasludinot “eiro”.

2004. gada 3. septembrī – Tulkošanas un terminoloģijas centra direktora prof. M. Baltiņa vēstule, ka šobrīd “nepieciešams pieņemt galīgo lēmumu” par to, kura forma jālieto, jo dažādo formu pieļāvums rada neskaidrības un mulsina tulkotājus. Īpašās steigas pamatā šobrīd – Eiropas konstitūcijas izveides līguma parakstīšana.

Eiro/eiras jautājums ilgi risināts, dažādo institūciju viedokļi izzināti, lokāmās formas ienākšana praksē iezīmējusies, paralēlformas oficiālajā lietojumā traucē, uz papēžiem min vajadzība novērtēt jaunus salikteņus ar eiro-, ko attiecināt uz Eiropu “Eiropas Savienības” nozīmē, nevis uz naudu… Vai sākt debates no jauna?

Haoss? Tas atkarīgs no mums pašiem. Ja negribēsim kārtību un uzturēsim pretstāvi, protams, būs haoss.

Vilciens aizgājis? Varbūt varam izmantot lidmašīnu!

Autors: Valentīna Skujiņa, LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. g. 20. septembrī