Globalizācija un valodu karš
Pēc pētījuma datiem par Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmi, angļu valodu kā otro valodu prot 41 procents ES iedzīvotāju, franču – 19 procenti, vācu – 10 procenti. Divās svešvalodās spēj sarunāties 26 procenti ES iedzīvotāju. Latvijā, pēc 2000. gada datiem, angļu valodu prot 14,7 procenti, vācu – 7,7 procenti, franču – 0,4 procenti, citas ES valodas – 3,4 procenti iedzīvotāju.
Vai tas, ka latviešu valoda tagad ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, ietekmē mūsu identitāti? Un, ja ietekmē, tad kā? Par šiem jautājumiem zinātnieki diskutēja Valsts valodas komisijas rīkotajā starptautiskajā seminārā “Valoda un identitāte” Reiterna namā Rīgā.
Filozofijas profesore Maija Kūle savā priekšlasījumā “Valoda kā vara: filozofisks, kultūras, psiholoģisks skatījums” pieminēja Rolanda Barta jau 1973. gadā uzrakstītu eseju “Valodu karš”. Tās autors rakstījis par valodu, no vienas puses, kā valstiska socioloģiski ideoloģiska mehānisma veidolu un, no otras, pretstatījis tam intelektuāļu paradoksiem un jaunatklājumiem bagāto valodu.
Maija Kūle analizēja, kāpēc, viņasprāt, Latvijā bijis tik daudz bilingvālās izglītības pretinieku. Ja šis modelis piedāvā redzēt, saprast, iegūt vairāk, kāpēc gan par to tik daudz strīdu? Taču tie bijuši ne tik daudz par principu, kā par metodēm, līdzekļiem un tempu. Valoda liek raudzīties noteiktā virzienā, tā suģestē un pakļauj. Daudzi cittautieši izjūt, ka, apgūstot jaunu valodu, cilvēks kļūst tolerantāks, atvērtāks dialogam. Tās ir jaunas attiecības. Padomju laikos krievu valoda bija varas forma. Secinājums – tie cittautieši, kas pretojas valodas apguvei, mēģina saglabāt neesošas varas formu. Un tas ir galvenais iemesls nemācīties valsts valodu, nevis grūtas galvas, vecums vai neapdāvinātība. Cilvēkos instinktīvi saglabājusies neskaidrība par identitāti. Tāpēc filozofes ieteikums – jādomā ne vien par praktisko palīdzību valodas apguvē, bet arī par to, kā pārvarēt aizspriedumus, uzlabot sabiedrībā psiholoģisko klimatu.
Politiķe un valodniecības profesore Ina Druviete uzsvēra, ka mums jāieņem aktīva nostāja latviešu valodas lingvistiskās savdabības aizsargāšanā. Tā, piemēram, neizmantojot mums tradicionālo transkripciju, Eiropas Parlamenta deputāta identifikācijas kartē rakstīts “Aldis Kuskis, Eiropas Parlamenta deputats” – tātad divos vārdos ir trīs kļūdas. Arī, ja tiks uzspiests mums neierastais “eu” un naudas vienību vajadzēs saukt nevis par “eiro”, bet gan “euro”, tā būs birokrātisku iemeslu diktēta iejaukšanās mūsu valodas sistēmā.
Valodniecības profesors Jānis Valdmanis analizēja, kā mainās komunikācijas kultūra, ja sarunājas cilvēki, kam vai nu vienam, vai abiem tā nav dzimtā valoda. Ja pastāv starpkultūru atšķirības, tad ir lielākas iespējas, ka otra sacītais var tikt pārprasts. Konfliktu risināšanas stratēģija var izrādīties neefektīva, un jāņem vērā vēl virkne citu apstākļu, sarunājoties ar cilvēku citā valodā. Ieteikums – jācenšas pievērst ļoti lielu uzmanību kontekstam, jāizmanto aktīva klausīšanās tehnika un jāseko teiktā loģikai.
Kopš 1989. gada multilingvisms ir oficiāli pasludināts par šodienas un rītdienas Eiropas attīstības daļu.
Autors: Dace Kokareviča
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 27. septembrī