Ziņas

Ieinteresē jaunvārdu konkursi

Pēdējā laikā sabiedrība arvien vairāk pauž bažas par latviešu valodas izkropļošanu un pārāk biežo žargonvārdu lietošanu. Par to, kā varētu mainīt radušos situāciju, pārdomās dalās Rīgas 2. viduskolas latviešu valodas skolotājas Māra Dzērve un Maija Šadinova.

2. vidusskolas skolēnu sekmes latviešu valodā ir labas. Šogad lielākā daļa vidusskolas beidzēju centralizētajos eksāmenos latviešu valodā saņēmuši pirmos trīs augstākos novērtējumus, tas ir, A, B un C līmeni. Māra Dzērve gan uzskata, ka šogad centralizētie eksāmeni nav atspoguļojuši skolēnu patiesās zināšanas:

– Eksāmenu rezultāti bērniem bija labi. Tajā pašā laikā atestātu atzīmes no gala pārbaudījuma novērtējuma krasi atšķīrās. Tajos kontroldarbos un diktātos, kurus skolēni rakstīja manās stundās, viņu sekmes nemaz nebija tik spīdošas, kā tas uzrādījās centralizētajos eksāmenos.

Kā M. Dzērve, tā arī M. Šadinova bilst, ka pēdējos gados pieaudzis to skolēnu skaits, kuri apzināti vai neapzināti kropļo savu valodu, liekot tajā aizguvumus no angļu vai krievu valodas:

– Uz to pamudina arī mediji. Lai izpatiktu konkrētajai mērķauditorijai, tie piemērojas šīs sabiedrības daļas slengam. Tas pats sakāms par televīzijas subtitriem un reklāmas saukļiem.

Kā otra problēma jāmin interneta rakstība. Tā jau līdzinās latviešu valodas attīstības pirmajai stadijai, kad vācu mācītāji “š” vietā lietoja burtu savienojumu “sh” vai “ē” vietā rakstīja “ee”. Un tas viss tikai tādēļ, ka cilvēkiem vieglāk ir uzrakstīt divus burtus pēc kārtas, nevis nospiest vairākus klaviatūras taustiņus reizē. Nemaz nebrīnīšos, ja drīz arī diktātus bērni rakstīs šādā veidā, – spriež M. Dzērve. M. Šadinova uzsver, ka mediji vairāk popularizē anglicismus. Rusicismus cilvēks vairāk lieto tad, ja ilgstoši uzturas vidē, kur pastiprināti lieto krievu valodu. Lai izvairītos no situācijas, ka bērns aizmirst latviešu vārdus un aizstāj tos ar terminiem, kuri aizgūti no citām valodām, M. Šadinova savās stundās rīko jaunvārdu konkursus. Tajos bērns latvisko izplatītākos svešvārdus.

M. Šadinova uzsver: – Daudziem skolēniem piemīt dabas dota valodas izjūta. Šie bērni arī vairāk saprot, kādēļ valodu nevajadzētu kropļot. Tai vienmēr ir jābūt dzīvai, un latviešiem jāsaprot tās nozīmīgums.

Autors: Izolde Zavadska
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 30. augustā