Izmirstot latviešiem, izzūd arī valoda
Pateicoties valsts valodas apguves programmām, palielinās latviski runājošo cittautiešu skaits, taču latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju skaits zemās dzimstības dēļ ik gadu sarūk par pieciem tūkstošiem cilvēku. Par valodas saglabāšanu plašākā – letonikas kontekstā šodien diskutē ari Latvijas augstskolu valodnieki un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Valodnieci satrauc tautas izmiršana
Latviešu skaita samazināšanās ir vispārzināms un satraucošs fakts, kas jāņem vērā, domājot par latviešu valodas saglabāšanu, RB norāda filoloģe Ina Druviete. Latvieši gan neesot vienīgie, kuru skaits samazinās – līdzīgas tendences vērojamas arī citās Eiropas valstis. “Latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju skaits samazinās galvenokārt dzimstības, nevis lingvistiskās asimilācijas rezultātā, jo latvieši ir ar augstu dzimtās valodas noturības indeksu,” saka I. Druviete. Viņa paredz, ka latviešu valodu dzirdēs ari pēc simts gadiem, bet tālākas prognozes izteikt esot grūti. “Jāsaprot, ka mūsu valodu stiprina ikviens, kas to apguvis, tāpēc tā jāveido par visu Latvijas iedzīvotāju saziņas valodu un jābūt iecietīgiem pret akcentiem,” saka valodniece un norāda, ka latviešu valoda runātāju skaita ziņā ir apmēram 150. lielākā no pasaulē kopumā fiksētajām 6700 valodām. Tas nozīmē, ka izplatības ziņā mūsu valoda ierindojama starp dāņu, nīderlandiešu, slovāku valodu, bet, lai saglabātu šo valodas noturību, ir nopietni jāstrādā. Kā viens no pamatsoļiem būtu Ministru kabinetā paredzamā “Latviešu valodas attīstības pamatnostādņu apstiprināšana 2005. – 2015. gadam”, uzskata I. Druviete.
Pietiek ar miljonu
Valsts valodas aģentūras direktors Jānis Vadmanis piebilst, ka latviešu valodas lietotāju skaita samazināšanās demogrāfisku apsvērumu dēļ nebūt nenozīmē, ka valoda draud iznīkt, un svarīgākais, ka šis samazinājums nenotiek asimilācijas rezultātā. “Valodas saglabāšanai pietiek, ka to runā aptuveni viens miljons cilvēku, un šai ziņā latviešu valoda nav apdraudēta, jo to runā krietni vairāk cilvēku. Mums gan ir divas spēcīgas konkurējošas valodas – angļu un krievu,” norāda J. Valdmanis.
Latviski runā arī nelatvieši
Savukārt sociologs Tālis Tīsenkopfs norāda, ka iedzīvotāju skaita palielināšanās prognozes ir visai pesimistiskas, bet “es negribu ticēt, ka latvieši izmirs, un ļoti ceru, ka bērni nāks modē”. T. Tīsenkopfs uzskata, ka latviešu valodas pozīcijas nostiprinās un pretēji vispār novērotai tendencei, ka, nācijai kļūstot turīgākai un modernākai, dzimstība samazinās, Latvijā tā nenotiks. Kā viens no valodas saglabāšanas veidiem ir valodas mācīšana šeit dzīvojošajiem nelatviešiem, pret kuru valodas lietošanu jāizturas toleranti, uzskata sociologs.
To cilvēku skaits, kuri uzlabo savu latviešu valodas prasmi, ir no 10 līdz 13 tūkstošiem cilvēku gadā, saka Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra valsts valodas attīstības daļas vadītāja Dace Dalbiņa. Viņa šo tendenci vērtē pozitīvi, norādot, ka arī krievu jauniešu vidū vēlme apgūt latviešu valodu palielinās. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem redzams, ka uzlabojas latviešu valodas mācīšana skolās, līdz ar to -ari kopējā latviešu valodas lietošanas kvalitāte. “Šis nav tikai demogrāfijas jautājums. Mums pašiem jādomā un jāiegulda līdzekļi valodas kopšanā, zinātnieku, valodnieku sagatavošanā,” saka D. Dalbiņa.
Vai, “pateicoties” demogrāfiskajai krīzei, latviešu ābece pēc vairāk nekā simts gadiem nebūs tikai muzeju relikvija – to šajos globalizācijas apstākļos prognozēt grūti.
Fakti
* Latviešu mēlē runā ap 1,5 miljoniem pasaules iedzīvotāju. Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem, latviešu valodu kā dzimto norādījuši 58,2% Latvijas iedzīvotāju, tostarp 95,6% latviešu: Savukārt no citu tautību pārstāvjiem latviešu valodu kā dzimto visbiežāk nosaukuši lietuvieši (42,5%), igauņi (39,2%) un vācieši (24,6%).
* Latviski iznāk vairāk nekā 200 laikrakstu ar kopējo tirāžu 100 miljonu eksemplāru gadā, tajā izdod vairāk nekā 300 žurnālu un ik gadu iespiež aptuveni 2500 nosaukumu grāmatu ar kopējo tirāžu vismaz seši miljoni.
* Latviski raida arī pieci televīzijas kanāli, no kuriem trīs izmanto arī krievu valodu, un ap 20 radiostaciju, ziņo BNS.
* Par latviešu valodas aizsardzību domā gan pie prezidentes kancelejas strādājošā Valsts valodas komisija, gan Latviešu valodas fonds, kurš popularizē un aizsargā valsts valodu.
Autore: Gunta Skrebele
Publicēts: laikrakstā Rīgas Balss 2004. gada 1. septembrī