Kā pareizi?
Paldies par lappusi “Valoda”. Viss, par ko jūs rakstāt, ir interesanti un pamācoši, bet, manuprāt, vajadzētu runāt arī par kļūdām, ko pieļauj gan TV diktori, žurnālisti, rakstnieki un aktieri, gan bieži intervētie politiķi, politologi un eksperti, gan arī mēs, kas skatāmies, klausāmies un lasām.
Es gribētu, lai valodnieks izskaidrotu, kā būtu pareizi šādos gadījumos:
Plašsaziņas līdzekļos raksta un saka: “vēji, lieti, sniegi”; “šķērsot valsts robežas” (bet valstij ir viena robeža un vairāki robežas šķērsošanas punkti), “ir tirgi”, “runa ir par lielākām sāpju naudām” (vārds “nauda” lietots daudzskaitlī) utt.
Par vārdu “tirgus, ledus, medus, cirkus” lietošanu. Ja saka, ka cirkā notiek izpārdošana, es saprotu, ka izrādē, nevis namā.
Par vārda “veikt” izmantošanu. Mums mācīja, ka veic varoņdarbus, darbu dara, bet nedarbus, noziegumus pastrādā.
Par priedēkli “pa” vārdos “patraucēt”, “pabija”.
Baiba Neidere
Atbild Valsts valodas aģentūras konsultante Ingrīda Pauniņa:
– Latviešu valodā vairākums lietvārdu ir lietojami gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī, taču ir arī latviešu valodas vārdi, kurus biežāk lieto vai nu tikai vienskaitlī, vai tikai daudzskaitlī.
Lielākoties vienskaitlī lieto lietvārdus, kas apzīmē vai nu vienu atsevišķu priekšmetu, vai priekšmetu kopu, kas ir kā nedalāms veselums. Parasti tie ir lietvārdi, kas apzīmē kādu vielu vai masu, kuru var mērīt, bet nevar skaitīt, un kuras atsevišķajām daļām ir veseluma īpašības, tāpat arī dabas parādību apzīmējumi parasti tiek lietoti vienskaitlī. Taču arī šiem nosaukumiem zināmos gadījumos ir daudzskaitļa formas, piemēram, nosaukumu var lietot daudzskaitlī, runājot par dažādiem šo vielu veidiem vai šķirnēm.
Šādas daudzskaitļa formas lietojamas stilistiskos nolūkos, visbiežāk tās sastopamas dzejā un tām ir tikai stilistiska nozīme – daudzskaitlis it kā pastiprina vielas vai masas daudzuma jēdzienu, piemēram, Raiņa dzejā: Līst lieti, pūš vēji, un vakars vēls…
Bieži vien vienskaitlī vārdam ir abstrakta vielas vai masas nozīme, bet daudzskaitlī – tās pašas vielas vai masas dalāms daudzums, piemēram, ledus un ledi (Valdis. “Staburaga bērni”. Jancis atkal skatās augšup un – gluži pareizi! – tur jau nāk pilna Daugava ledu. Tie augšzemes ledi, kas vēl nav izgājuši.).
Arī latviešu literārās valodas vārdnīcā ne pie viena no Jūsu minētajiem vārdiem nav norādes, ka tas ir vienskaitlinieks un lietojams tikai vienskaitļa formā. Piemēram, pie vārdiem medus, nauda ir norāde, ka tas parasti lietojams vienskaitlī, taču, piemēram, vārdiem ledus, tirgus vispār nav klāt norāde par ierobežotu lietojumu.
Līdzīgi vārds nauda kā maksāšanas līdzeklis lietojams vienskaitlī, bet, īpaši sarunvalodā, runājot par atsevišķām monētām, tās var dēvēt arī par naudām un naudiņām.
Tātad, kā redzams, tikai no konteksta atkarīgs, vai vārds lietojams tikai vienskaitlī vai konkrētajā gadījumā tas izmantojams arī daudzskaitļa formā.
Vārdsavienojums – valsts robežas
Valstij ir viena robeža, kas vispārināti norobežo vienu valsti no citas valsts vai valstīm, bet, ja indivīdam jāšķērso konkrētajā gadījumā gan Latvijas un Lietuvas, gan Igaunijas un Latvijas robeža un izvērsti būtu jāsaka, ka persona šķērso gan Igaunijas un Latvijas, gan Lietuvas un Latvijas robežu, pilnīgi noliedzams arī nav vārdsavienojums valsts robežas.
Tirgus, ledus, medus, cirkus
Šie vārdi ir ucelma jeb 6. deklinācijas vārdi. U-celmiem ir tieksme pāriet ocelmos, un spilgts paraugs, kur šis process jau ir noticis, ir vārds cirks, kas vecākajos tekstos tika rakstīts cirkus. Pašlaik latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā cirks ir minēts kā 1. deklinācijas vārds.
Var piekrist teiktajam – sakot, ka cirkā notiek izpārdošana, var rasties pārpratumi – vai tas ir cirka izrādes laikā, vai cirka ēkā, kur ar cirka darbību nesaistīts veikals rīko savu preču izpārdošanu, vai arī cirkā tiek pārdots cirka inventārs. Tāpēc tekstā vajadzētu būt precizējumam. Vārds cirks apzīmē gan mākslas veidu, gan arī ēku. Latviešu literārās valodas vārdnīcā cirks skaidrots: 1. Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms. Cirka izrāde. Cirka numurs. 2. Ēka ar arēnu (manēžu) un amfiteātri. Izrāde cirkā. (LLVV 2, Rīga: Zinātne, 1973, 198. lpp.)
Veikt varoņdarbus
Latviešu literārās valodas vārdnīcā darbības vārda veikt 1. nozīme ir: ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis). (LLVV 8, Rīga: Zinātne, 1996, 356) Tāpēc nevajag sašaurināt sinonīmiskas izteiksmes iespējas latviešu valodā. Var veikt gan darbus, gan nedarbus un, protams, arī varoņdarbus.
Īslaicīga darbība
Patraucēt un pabija – abi ir latviešu literārās valodas vārdi, kas ir iekļauti gan latviešu literārās valodas vārdnīcā, gan pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā. Šajā gadījumā priedēklis pasavienojumā ar verbu norāda uz neilgu vājinātas intensitātes darbību, arī norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 9. augustā