Kā tavu profesiju sauc latviski?

Līdz ar ekonomikas un jauno tehnoloģiju attīstību mūsu ikdienā ienāk daudz citās valodās lietotu vārdu un apzīmējumu profesijām, kuras agrāk nepazinām. Pieaugot angļu valodas ietekmei, arvien vairāk likumos, plašsaziņas līdzekļos un uzņēmējdarbībā sastopamies ar vārdiem, kuru būtība bez paskaidrojumiem mums nav saprotama.

Profesiju klasifikators ietver aptuveni 10 000 profesiju latvisko nosaukumu. To izdod LR Labklājības ministrija, balstoties uz Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas priekšlikumiem, kurus tai iesniedz 25 nozaru apakškomisijas. Pie profesiju latvisko apzīmējumu izveides kopīgi strādā gan valodnieki, gan nozaru speciālisti. Jauno nosaukumu ieviešana uzlabos latviešu valodas vidi šajās nozarēs, kurās joprojām ir daudz internacionālismu, kā arī veicinās sapratni par jau pieņemtiem no svešvalodām aizgūtiem profesiju nosaukumiem.

Par jaunu profesiju nosaukumu ienākšanu latviešu valodā sarunājos ar Latviešu valodas institūta asistenti Ivetu Pūteli.

– Latviešu valodā daudzu profesiju nosaukumi jau ir iegājušies, piemēram, vārdi “menedžeris”, “producents”. Vai arī tos valodnieki iesaka aizstāt ar citiem?

– Attieksme pret visiem aizguvumiem nav vienāda. Latviešu valodā tiek atzīti un izmantoti seno valodu – latīņu, grieķu – cilmes vārdi. Ja tos līdzīgi lieto vairākās lielajās valodās, tie jau ir starptautiski pazīstami. Arī mūsu valodā tādi vēsturiski radušies, kaut profesiju nosaukumos raksturīgu piemēru nav visai daudz. Teiksim, vārds “onkoginekologs”. Izveidojot no abiem mums zināmajiem vārdiem salikteni, iegūstam plašāk lietojamu terminu. Vai arī vārdi “politofilozofs”, “paradontologs”. Latīniski grieķisko izskaņu “-logs” bieži izmanto speciālistu apzīmēšanai dažādās zinātņu nozarēs, īpaši medicīnā. Otra svešvārdu grupa, pret kuru pašlaik stingri vēršas valodnieki, ir anglicismi, ģermānismi un rusicismi. Šādu attieksmi lielā mērā nosaka tradīcijas. Latīniskās un grieķiskās cilmes vārdi latviešu valodā ienāca līdz ar jaunlatviešu darbību. Tolaik valodas bagātināšanai darināja ne tikai jaunvārdus, bet ņēma arī internacionālismus. Tagadējo pamatprofesiju nosaukumi jau bija 19. gadsimta beigās Krišjāņa Valdemāra vārdnīcā, piemēram, vārdi “ģeogrāfs”, “ģeologs” un tamlīdzīgi. Tos mēs pieņemam, kaut reizēm šķiet, ka tomēr ir par daudz un ne visi nosaukumi labi saprotami. No šī paša laika literārajā valodā tiek skausti arī vācu cilmes vārdi. No vēveriem tapa audēji, no dreijeriem – virpotāji. Savukārt no padomju laikiem mantota pretestība krievu valodas vārdiem, tādēļ profesiju apzīmēšanai tie nav iegājušies. Gluži citādi ir ar anglicismiem. Tos cilvēki labprāt pieņem. Man šķiet, tas ir psiholoģisks, tautas pašapziņas jautājums, kāpēc mēs kūtri pieņemam latvisko piedāvājumu. Šajā ziņā lietuvieši ir daudz centīgāki. Viņiem ir krietni vairāk pašdarinājumu.

Grūtības ar vārda “menedžeris” latviskošanu rodas tāpēc, ka latviešu valodā ar to mēs saprotam cilvēku, kurš organizē darbu dažādās jomās. Angļu valodā tam ir ļoti konkrēta nozīme, bet latviski tāda noteikta vārda nav – gan organizators, administrators, pārvaldnieks un direktors dažkārt nozīmē to pašu. LZA Terminoloģijas komisija vārda “menedžeris” vietā iesaka lietot vārdu “pārzinis”, jo valodniekiem tomēr šī aizguvuma plašā lietošana nav pieņemama.

– Kādu profesiju nosaukumu veidošana latviešu valodā vēl sagādā grūtības?

– Valodas attīstībai ir ļoti svarīgi, lai jauni vārdi rastos uz savas valodas bāzes. Latviešu valoda veidojās samērā vēlu, kad citām tautām jau bija sava valoda. Ja tolaik mūsu priekšteči būtu izmantojuši tikai esošos vārdus, valoda tagad būtu daudz nabadzīgāka. Tomēr radīt precīzus jaunu profesiju nosaukumus nav vienkārši. Pirmkārt, bieži nav skaidrs, ar ko vispār šīs profesijas pārstāvis nodarbojas. Otrkārt, nekad nevar zināt, vai sabiedrība jaunvārdu pieņems, bet, ja nepieņems, tad – kādēļ. Piemēram, vārds “merčendaizers”. Tā sauc cilvēku, kurš rūpējas, lai kāda uzņēmuma preces nonāktu redzamākā vietā veikalu plauktos. Latviski ieteicām to saukt par tirdzniecības veicinātāju. To droši vien labskaņas dēļ ātri pieņēma paši lietotāji, rakstot anglisko vārdu iekavās kā paskaidrojumu.

Pašlaik pēc dažādām traumām arvien populārāka kļūst ārstēšana zirga mugurā un rodas jautājums, kādā vārdā saukt mediķus, kuri lieto šo metodi? Par raitterapeitiem, kā visi saka, vai tomēr par jādterapeitiem, kam latviska pirmā daļa. Tomēr pagaidām profesiju klasifikatorā ir palicis starptautiskais nosaukums. Grūti rast arī vienotu apzīmējumu brokerim. Terminoloģijas komisija piedāvā vairākus variantus: biržas aģents, biržas starpnieks vai vienkārši starpnieks. Tomēr sabiedrība joprojām lieto brokera, retāk māklera nosaukumu. Dīleri speciālisti iesaka saukt par fondu biržas locekli vai komercaģentu, supervaizeru – par uzraugu, vadītāju, bet surveijeru – par inspektoru. Iespējams, tādēļ ka vārdu “distributors” plaši lieto krievu valodā, latvieši samērā maz to izmanto. Tā vietā nācis visiem saprotamais vārds “izplatītājs”.

Arvien pieaug nepieciešamība arī pēc jaunu profesiju nosaukumiem tūrismā. Nupat šīs nozares apakškomisija nav spējusi vienoties, kā latviski saukt vairākus tūrisma terminus, tajā skaitā viesnīcas darbinieku, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos un izklaidēs gan viesnīcā, gan ārpus tās. Kā aizstāt anglisko “konsjeržs”, tagad būs jālemj Terminoloģijas komisijai.

– Vai valodnieku lēmums ES valūtas apzīmēšanai vārda “eiro” vietā lietot vārdu “eira” neradīs sajukumu? Sabiedrība nosaukumu “eiro” jau paguvusi pieņemt, un savulaik žurnālista Viļņa Zaļkalna ierosināto eiru izsmēja.

– Terminoloģijas komisija lēmumu Eiropas Savienības naudu Latvijā saukt par eiru pieņēma, lai nerastos jukas, kad juridiskos dokumentos eiro lietots naudas nozīmē, kad Eiropas Savienības nozīmē, piemēram, eirodirektīvas, eirolēmumi.

Turklāt lokāmā galotne šim vārdam dod precīzāka pielietojuma iespējas. Tomēr var gadīties, ka ar šo priekšlikumu esam nokavējuši, jo tauta jau ir pieradusi pie vārda “eiro”. Katru dienu saņemam daudzu neapmierināto zvanus. Pagaidām lēmums ir pieņemts apspriešanai. Līdz galīgajai eiras apstiprināšanas dienai palicis vēl mēnesis. Viss atkarīgs no sabiedrības aktivitātes, bet ar telefona zvaniem vien būs par maz. Terminoloģijas komisijai vajadzīgi arī rakstiski iesniegumi. Manuprāt, tas tomēr ir pašapziņas jautājums. Vēsturiski mums nekad nav bijusi tik liela valsts kā lietuviešiem, tādēļ vairāk ietekmējamies no citiem.

Katra tautsaimniecības nozare nepārtraukti papildinās ar jauniem terminiem un profesiju nosaukumiem. Tādēļ no terminoloģijas apakškomisiju aktivitātes ir atkarīgs, cik daudz jaunumu ienāks mūsu ikdienā latviešu valodai draudzīgā formā. Tieši apakškomisiju speciālisti ir tie, kas izstrādā jaunvārdus un iesniedz tos apstiprināšanai Terminoloģijas komisijā. Ar jaunajiem terminiem un nosaukumiem var iepazīties LZA TK izdotajos “Terminoloģijas jaunumos”, kā arī nozaru vārdnīcās, kas pieejamas grāmatnīcu speciālās literatūras plauktos.

Autors: Zigmunds Bekmanis
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. g. 13. septembrī