Komisija, kas ravē valodas druvu

“Pār mums gāžas negatīvā reakcija,” atzīst Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja, valodniece Valentīna Skujiņa. Komisijas vārds pēdējā laikā bieži tiek piesaukts.

“Terminoloģijas komisija veiksmīgi darbojusies visus šos gadus,” “Vakara Ziņām” teic Skujiņa, uzsverot, ka padomju laikā komisija novērsusi rusifikāciju. Tagad pienākusi kārta stāties pretim neskaitāmajiem anglicismiem.

Niezulis vai kašķis

Komisijā ir vairāk nekā 30 ekspertu, un ne visi ir valodnieki, piemēram, Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis un fiziķis Juris Ekmanis, akadēmijas ģenerālsekretārs, ķīmiķis Raimonds Valters, filozofijas doktors Rihards Kūlis.

“Terminoloģijas komisijai ir 25 apakškomisijas, kuras sīkāk pievēršas konkrētai nozarei. Populārākās ir juridiskās, ekonomikas, informātikas un telesakaru terminoloģijas apakšnozares. Pēdējā laikā pieprasīta ir arī lauksaimniecības sfēra,” stāsta komisijas priekšsēdētāja. “Arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā komisijai ir radies vairāk darba. Piemēram, Eiropas Savienībā par skreipingu sauc aitu slimību. Mums ilgu laiku bija grūti izdomāt, kā to varētu pareizi saukt latviski, bet izrādās, ka arī mūsu valodā agrāk ir bijis piemērots apzīmējums šai slimībai – “niezulis” un nevis “kašķis”.”

Fitnesa vietā možums un mundrums

“Aizguvumi ļoti strauji ienāk mūsu valodā, un komisija nodarbojas ar izvērtēšanu – kurš ir vērts, lai to paturētu, vai labāk nebūtu svešvārdu aizvietot ar citu vardu. Ikdienā lietotie aizguvumi “grims” (no franču valodas) un “makijāžs” (no krievu valodas) ir loti labi adaptējušies sabiedrībā. Ja vārds neizraisa problēmas saziņā, tad tas tā var palikt,” uzskata Skujiņa.

Terminoloģijas komisijā var vērsties jebkurš, ja rodas neskaidrība par vārdu lietošanu. Tā arī bijis kosmētikas termina “pīrsings” gadījumā. “Mēs ieteicām lietot latviskoto “caurdure”. To bija svarīgi zināt šajā nozarē iesaistītajiem speciālistiem,” turpina terminoloģe. “Man nav nekādu iebildumu lietot terminu “solārijs”. Pēdējos gados aktuālajam “fitness” gan ieteiktu lietot latviskus vārdus – “mundrums”, “možums”, fitnesa klubu varētu dēvēt arī par vingruma klubu.”

Modes māksliniece noraida padomu

Kā vienu no interesantākajiem gadījumiem savā praksē Skujiņa atceras 80. gados piedzīvoto, kad modē bijušas īpaša stila bikses. Kāda modes māksliniece vērsusies pēc palīdzības, vai tās labāk dēvēt par bermudiem vai bermudām.

Kad māksliniece aprakstījusi, kādas tās izskatās, komisija ieteikusi dēvēt šo apģērbu par pusgarām atlokbiksēm, bet sieviete tā nebijusi ar mieru, pamatojot, ka ar tik vienkāršu nosaukumu bikses nepirks. Problēmas bijušas arī ar džinsa biksēm – vai tās labāk dēvēt par džīnām vai džinsiem.

Eirām vēl ir izredzes

Par pēdējā laika diskusijām, vai teikt eira vai eiro, Skujiņai ir savs viedoklis: “Pārsvaru pēdējā sēdē guva lokāmā forma “eira”, par kuru balsoja 16 sēdes locekļi, bet deviņi bija pret. Ir dzirdēts, ka Brisele vēlas, lai visās Eiropas Savienības dalībvalstis lietotu “euro”, bet, tā kā katrā valodā vārdi veidojas citādi, diez vai tas būtu iespējams.”

Komisija veikusi aptauju Rīgas ielās un noskaidrojusi: lai gan pašlaik ļaudis pieraduši pie formas “eiro”, tomēr 95 procenti uzskata, ka laika gaita ieviesīsies “eira”. “Ja laikraksti komisijas ieteikumu ņemtu vērā un lietotu lokāmo formu “eira”, tā ļoti ātri ieietu praksē. Tiem, kuri ir par nelokāmo formu, argumentācija ir ļoti sekla un emocionāla,” – tā Skujiņa.

Luksofors ir valodnieku ieteikts

Pazīstamākie termini, kurus ieteikusi lietot Skujiņa, ir tiešraide (angļu vārda “live” vietā), sadancis, programmatūra. Arī tik pierasti vārdi – luksofors (nevis – gaismas signāla aparāts), ilgtspējīgs, ārzona, virsbūve, vērtes skala (reitinga skalas vietā) – ir Terminoloģijas komisijas ieteikti.

Pašlaik komisijai ļoti aktuāli ir termini, kas saistīti ar Eiropas Savienības vajadzībām. Gatavojot Eiropas konstitūcijas līgumu, rodas nepieciešamība pēc jauniem tiesību aktiem un komisija spriež, kā tos labāk pārveidot latviešu valodā, piemēram, “European decision” kā eirolēmums, “European regulation” kā eiroregula.

“Nozīmīgi ir arī vides termini,” piebilst Skujiņa. “Piemēram, vārdu salikums “ietekme uz vidi” – tiklīdz to sāk lietot teikumā, rodas problēmas. Ietekmes uz vidi novērtējums? Komisija meklē variantu šim salikumam, gandrīz tāpat kā ar eiro.”

Terminologi
Terminoloģijas komisija dibināta 1919. gadā Latvijas Izglītības ministrijas pārziņā, bet 1946. gadā nodota Zinātņu akadēmijai. Komisijas pienākums ir nodrošināt vienotu un saskaņotu latviešu valodas terminu izstrādi. Komisijas apstiprinātos terminus un to definīcijas, kā arī lēmumus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Publicējot apstiprinātos nozaru terminu sarakstus vārdnīcā, biļetenā vai citā izdevumā, jānorāda apstiprinājums vai saskaņojums ar komisiju.

NIEZUĻA MEKLĒJUMOS
Kas tikai nav jādara Terminoloģijas komisijai! Piemēram, jāatrod nosaukums skreipingam – aitu slimībai. “Izrādās, arī mūsu valodā agrāk ir bijis piemērots apzīmējums – niezulis,” teic komisijas priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa.

Autors: Ilona Pērkone
Publicēts: laikrakstā Vakara Ziņas 2004. g. 23. septembrī