Krāsains
Krāsains ir tāds, kam piemīt vairākas krāsas. Parasti šīs krāsas ir brūna, dzeltena, sarkana, zaļa, zila un vēl kādas, bet ne balta vai melna.
Atdarinot citas valodas, mūsu valodā vārds krāsains bieži manāms nevietā.
“Ungāru komponists Ferencs Doplers rakstījis skaņdarbus arī flautai; viņam ir arī krāsaina un skaista Fantāzija flautai ar orķestri.” “Grāmatu sarakstītāji ir tik krāsaini cilvēki, ka nereti esmu nožēlojusi nepierakstītos dialogus.”
Vārds krāsains šeit lietots, atdarinot krievu valodas vārdus krasočnyj, krasnyj, krasivyj, kam var būt nozīme spilgts, krāšņs, spožs, skaists, pievilcīgs, neparasts, vērtīgs un vēl citas. Skaņdarbs nevar būt krāsains, bet gan spožs, skaists, spilgts. Ja runājam par krāsainiem cilvēkiem, tad jādomā, ka tie nepieder pie baltās rases, bet kādas citas.
Labāk teikumi varētu būt, piemēram, šādi.
“Ungāru komponists Ferencs Doplers rakstījis skaņdarbus arī flautai; viņam ir arī krāšņa un skaista Fantāzija flautai ar orķestri.” “Grāmatu sarakstītāji ir tik neparasti cilvēki, ka nereti esmu nožēlojusi nepierakstītos dialogus.”
Diemžēl vairākās padomju laikā izdotās vārdnīcās mūsu valodas vārdam krāsains piedēvētas krievu valodas vārdu krasočnyj, krasnyj, krasivyj tās iepriekš minētās nozīmes, kas nav raksturīgas latviešu valodai. Arī Latviešu literārās valodas vārdnīcas 4. sējumā, kas izdots 1980. gadā, par labiem minēti šādi teikumi: “Arī par krāsaino, interesanto dzejoļu krājumu izraisīsies detalizētāka saruna. Kad filmā piedalās dažādu skolu aktieri no vairākām republikām, filma kļūst izteiksmē krāsaināka.”
Dzejoļu krājumu varētu saukt par krāsainu, ja tas būtu bijis izdots daudzkrāsu vākos. Turpretim tā saturs nav krāsains, bet gan bagāts, spilgts, krāšņs utt. Var būt arī krāsu filma (pretstatā melnbaltajai), bet filmas izteiksme varētu būt spilgta, neparasta utt., nevis krāsaina.
Kārļa Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcā, kas ir labas valodas paraugs, vārdam krāsains nav minētas no krievu valodas padomju gados pārņemtas nozīmes.
Vēl daži teikumi un labojumi.
“Latgales Atbrīvošanas piemineklim Rēzeknē ir neparasta (nevis krāsaina) vēsture: tas divas reizes tīši nopostīts un atkal atjaunots.” “Atkal varējām klausīties vienu no spilgtākajiem (nevis krāsainākajiem) Romualda Kalsona skaņdarbiem – Kāzu dziesmas.
Autors: Jānis Kušķis
Publicēts laikrakstā NRA, 2004. g. 24. februārī