Labējie deputāti piedāvā labot neapdomību Izglītības likumā
Skaidrāku formulējumu attiecībā uz mazākumtautību skolu reformu Izglītības likuma grozījumu galīgajā lasījumā pieprasīs gan Latvijas Pirmā partija, gan to pārstāvošais sabiedrības integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks. Pēc partijas pārstāvju domām, grozījumiem bez ierobežojumiem jāatbilst valdības iepriekš solītajam — skolas pašas izraugās tos 40% mācību priekšmetu, kurus skolēni apgūst dzimtajā valodā. Pēc asās 2.lasījumā pieņemto likuma grozījumu kritikas, kas ir dažādi interpretējami un pārkāpj minēto principu, jaunu normas formulējumu kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) otrdien meklēs arī Saeimas atbildīgā Izglītības komiteja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likuma grozījumiem galīgajā lasījumā ir otrdienas vakars, bet par grozījumu galīgo redakciju Saeima, visticamāk, balsos februāra pirmajā nedēļā. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga lūgusi detalizētu situācijas izklāstu no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (JL), kurš, neraugoties uz jaunu reformas pretinieku protestu vilni, ar grozījumiem ir apmierināts.
Jau ziņots, ka deputātu 2.lasījumā iebalsotā norma nosaka — mācības 10.klasē šoruden tiks sāktas valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodu un ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītos mācību priekšmetus atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam.
Tas nozīmētu, ka skolas vairs nevar brīvi izvēlēties tos mācību priekšmetus, kurus arī pēc 1.septembra varēs mācīt dzimtajā valodā. N.Muižnieks deputātiem iesaka precīzi un bez ierobežojumiem definēt valdības iepriekš akceptēto valodas lietojuma proporciju mazākumtautību vidusskolās — 60% mācību latviski, 40% dzimtajā valodā. Tāpēc likuma grozījumu 3.lasījumam viņš plāno iesniegt priekšlikumu, kas noteiktu: “Mazākumtautību valodā mācību satura apguvi var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās stundu slodzes mācību gadā.” Šādi formulēta norma precīzi un bez politisku spekulāciju iespējām atbilst valdības iepriekš akceptētajam vidējās izglītības satura pamatdokumentam jeb standartam, uzskata N.Muižnieks.
Līdzīgi skaidru formulējumu prasīs arī LPP Saeimas deputāti, Dienai sacīja LPP frakcijas priekšsēdētāja vietniece Jevgenija Stalidzāne. Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdis Jānis Strazdiņš (ZZS) pieļauj, ka labākais variants ir valodas lietojuma proporciju nostiprināt likumā.
Piketos pret likuma izmaiņām kreiso spēku deputāti pagājušajā nedēļā bija savākuši ap tūkstoš skolēnu. Pēc K.Šadurska lēmuma noskaidrot katras pārstāvētās skolas direktora un skolotāju atbildību Izglītības valsts inspekcija (IVI) drīzumā sāks pārbaudes. Tomēr, kā teica IVI direktors Zigfrīds Grinpauks, ņemot vērā reformas “sakāpināto fonu”, sankcijas pret pedagogiem netiks piemērotas.
Publicēts: 2004. gada 27. janvārī
Dienā