Latviešu valodas mācīšanā vajag valsts atbalstu

Latviešu valodas mācīšanā cittautiešiem vajag valsts atbalstu.

Pēc trīspadsmit valstiskās neatkarības gadiem, kuru laikā kā viens no galvenajiem valodas politikas mērķiem daudzināta latviešu valodas apguves veicināšana, aptuveni puse Latvijā dzīvojošo cittautiešu atzīst, ka viņu latviešu valodas zināšanas ir vājas vai arī viņi valsts valodu neprot vispār. Tiesa, valsts valodas zināšanu līmenis pamazām aug, tomēr saglabājas galvenās problēmgrupas, kam ir grūtības valodas apguvē: nepilsoņi, vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji, bezdarbnieki un jaunieši ar vidējo izglītību. Tas skaidrojams ar motivācijas un naudas trūkumu, kā arī valsts iestāžu nekoordinētību. Tā sabiedriskās politikas centra Providus pētījumā Latviešu valodas zināšanas un sabiedrības integrācija secinājusi pētniece Svetlana Djačkova.

Sabiedrības integrētāji uzskata, ka valodas apguve ir ilgs process, taču valstij jāuzņemas politiskā atbildība un jāatbalsta pieaugušo cittautiešu latviešu valodas mācības. Līdz šim lielākoties par ārvalstu donoru naudu Latviešu valodas apguves valsts programma (LVAVP) organizējusi bezmaksas latviešu valodas kursus mērķgrupām, bet Naturalizācijas pārvalde arī par ārvalstu finansējumu latviešu valodu mācījusi naturalizācijas pretendentiem. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) no valsts budžeta jau otro gadu kursus piedāvā visiem, kas grib mācīties (šogad atvēlēti 170 000 latu).

S.Djačkova uzskata, ka latviešu valodas zināšanu līmeni celt līdzētu valodas apguves veicināšanas ilgtermiņa stratēģija.

Pēc S.Djačkovas domām, valodas kursi jāpiedāvā atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumam, īpaši palīdzot sagatavoties valsts valodas atestācijai un naturalizācijai, kā arī kursus padarot pieejamus maznodrošinātajiem un veicinot valodas zināšanu saskaņu ar profesionālajām vajadzībām.

“Ir nepieciešama individuāla pieeja,” saka LVAVP vadītāja Aija Priedīte. Cittautiešu bērnu vecāki pēc valodas nodarbībām un semināriem, kuros viņiem skaidro izglītības sistēmu, sakot paldies, jo beidzot sākot izprast ne tikai valodu, bet arī to, kas tiek piedāvāts viņu bērniem. Nākamgad LVAVP no valdības vēlētos saņemt ap 600 000 latu tagadējo 400 000 vietā, jo LVAVP maina statusu un valdībai jāsedz daļa finansējuma, ko patlaban nodrošina ārvalstu donori.

SIF finansētajos latviešu valodas kursos mācītiesgribētāji jau pusstundu pirms kursantu reģistrācijas sākuma stāvējuši rindās, bet daži, kuru mācībām naudas aptrūcis, lūguši SIF palīdzēt. “Nekad nebiju iedomājies, cik cilvēkam svarīgi tikt kursos,” teic SIF direktors Nils Sakss. Bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Evija Papule konstatē, ka valstī nav institūcijas, kas atbildētu par valodu politiku, un viņa domā, ka to varētu IZM. Latviešu valodas mācīšanā tā līdzēt varot vien caur LVAVP.

Autors: Dita Arāja
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2004. gada 17. februāris, Diena