Pārbauda valodas inspektors

Kopš 1992. gada 5. maija latviešu valodu Latvijas Republikā aizsargā Valodu likums, kurā nostiprinātas latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas. Taču kā jebkuru likumu ievērošana arī Valodu likuma prasības ir jākontrolē. Ar to nodarbojas Valsts valodas centra (VVC) kontroles daļa, kurā strādā 10 inspektori. Par viņu darbību saruna ar VVC direktoru, filoloģijas doktoru Agri Timušku.

– Kā pret valsts valodas inspektoriem izturas Valodu likuma pārkāpēji? Vai jūsu darbiniekiem nākas izjust nelatviski runājošās vides pretestību likumam?

– Nē. Tiešu spiedienu mūsu inspektori savā darbā neizjūt. Iebildes Valodu likuma prasībām gan viņiem iznāk dzirdēt bieži, un reti kad tās ir pamatotas. Kopumā pret inspektoru darbu izturas labvēlīgi, un noraidošāka attieksme, lai cik tas pārsteidzoši liktos, ir tieši dažiem latviešu privātuzņēmējiem, kuri nenodrošina preču marķēšanu un lietošanas pamācības valsts valodā. Inspektoru galvenais uzdevums jau nav sodīt par valodas kļūdām, bet raudzīties, lai latviešu valoda tiktu lietota likumā paredzētajos gadījumos, piemēram, lietvedībā, instrukcijās, sabiedriskos pasākumos un sniedzot pakalpojumus. Viena no pārkāpēju populārākajām atrunām ir Valodu likuma nezināšana.

Viņi parasti ir ļoti izbrīnīti, uzzinot, kādus pienākumus uzliek šis likums. Par tā neievērošanu administratīvi sodītie var izmantot savas tiesības un inspektora sastādīto protokolu apstrīdēt, vispirms vēršoties pie manis kā Valsts valodu centra direktora, pēc tam arī Tieslietu ministrijā un Administratīvajā tiesā. Pēdējā laikā esmu izskatījis septiņas lietas, kuras vēlāk nonāca augstākās instancēs. No tām divreiz mūsu darbinieku uzliktos sodus atcēla ministrija, bet vienreiz tiesa inspektora lēmumu atstāja negrozītu. Izbeigtās lietas bija saistītas ar netulkotu dokumentu apmaiņu starp ministrijām kopīga Eiropas Savienības projekta ietvaros. No spēkā atstātajiem lēmumiem gribu minēt kādam pašvaldības vadītājam sastādīto protokolu par latviešu valodas nezināšanu pietiekamā apjomā. Atkārtoti pārbaudot šīs amatpersonas zināšanas, tās jau bija atbilstošas ieņemamajam amatam. Tātad inspektoru darbs dod reālus rezultātus, ko apliecina arī Latviešu valodas institūta veiktā aptauja.

– Vai desmit inspektori uz visu Latviju ir pietiekams skaits, lai pilnībā nodrošinātu Valodu likuma ievērošanu?

– Protams, ar trim inspektoriem Rīgā ir par maz. Pārējie septiņi reģionos arī tīri fiziski nespēj tikt galā ar darbu apjomu, jo viņiem jāapkalpo trīs vai četri lauku rajoni ar lielākajām pilsētām. Piemēram, vienam inspektoram redzeslokā jāpatur gan Ogres un Aizkraukles, gan Preiļu un Madonas rajons. Tas attālumu ziņā vien ir apgrūtinoši. Pašlaik gatavojam informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par Valsts valodas centra spēju reāli kontrolēt latviešu valodas lietošanu, kurā pamatojam arī nepieciešamību palielināt inspektoru skaitu līdz 25 cilvēkiem. Tad pārraudzības teritorija samazinātos vai, vēl labāk, inspektori pārbaudes varētu veikt divatā, lai sniegtu viens otram morālu atbalstu, nonākot aci pret aci ar likuma pārkāpējiem. Tas veicinātu arī objektīvāku lēmumu pieņemšanu. Līdz šim Valsts valodas centra rīcībā ir ap 90 tūkstoši latu gadā, tostarp arī telpu uzturēšanai un īrei Latviešu biedrības namā paredzētā nauda. Papildus jaunu inspektoru pieņemšanai darbā būtu vajadzīgi vēl aptuveni 100 tūkstoši latu. Strādāsim pie tā, lai parlaments šo summu iekļautu 2006. gada valsts budžetā.

– Esam saņēmuši lasītāju zvanus par to, ka filmu iznomāšanas kantoros izsniedz filmu kopijas bez tulkojuma latviešu valodā.

– Piekrītu, filmu nozarē reti ievēro Valodu likuma prasības. Šīs situācijas uzlabošanai mēs gatavojamies nopietnāk pievērsties nākamajā gadā. Pašlaik mums jāpabeidz lietas par pārkāpumiem, kuros nozīmēts atkārtots pārbaudes termiņš. Vēl samērā bieži likumu pārkāpj autosaloni, kuri nenodrošina automobiļu lietošanas instrukcijas latviešu valodā. Piekritīsit, ka auto ir ne tikai dārga, bet arī pietiekami bīstama prece, lai tās lietotājam nedrīkstētu būt ne mazāko šaubu par mašīnas ekspluatācijas drošumu. Nepilnīgi saprasta rokasgrāmata var radīt gan materiālos zaudējumus, gan apdraudējumu dzīvībai. Filmu izplatītājiem mēs varam izteikt brīdinājumus vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem. Tādēļ, ka nesapratīsim filmu, nekas ļauns nenotiks. Taču auto īpašniekam latviskā tulkojuma trūkuma dēļ sekas var būt pat traģiskas. Uzskatu, ka kino ļaudīm daļu peļņas vajadzētu ieguldīt filmu ieskaņošanai latviešu valodā. Tas būtu normāls problēmas risinājums.

– Reizēm šķiet, ka par |valsts valodas inspektoru darbu zinām maz.

– Inspektoru darbs ir gana saspringts, un viņiem neatliek laika vēl veidot attiecības ar presi. Ar to nodarbojamies mēs – Valsts valodas centra administrācija, ciktāl tas neprasa īpašus izdevumus no mūsu nelielā budžeta. Manuprāt, tieši plašsaziņas līdzekļiem vairāk vajadzētu interesēties, ko mēs darām, jo mēnesī vidēji visi inspektori kopā veido ap 300 protokolu un pārbaudes aktu, kuros norāda uz latviešu valodas lietošanas nepilnībām un trūkumiem.

Autors: Zigmunds Bekmanis
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 4. oktobrī
___________________________________________

Precizējums

4. oktobra “Latvijas Avīzes” rakstā “Pārbauda valodas inspektors” manas vainas dēļ ieviesusies kļūda. Šobrīd Valsts valodas centra un inspektoru darba juridiskais pamats ir Valsts valodas likums, kas stājās Valodu likuma vietā 2000. gada 1. septembrī. Atvainojos par neprecizitāti!

Autors: Zigmunds Bekmanis
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 11. oktobrī