Sākt ar latviešu valodas stundām

Rīgas krievu vidusskolas mācību pārzine Alevtina Kuzņecova teic, jautājums par latviešu valodu krievu skolās ir ļoti sāpīgs. “Mēs esam par to, lai krievu valodā runājošiem bērniem mācību priekšmetus pasniegtu latviešu valodā, taču tam jānotiek pamazām. Vienā dienā sākot mācīt ķīmiju, bioloģiju latviešu valodā, bērni būs apjukuši,” teic A.Kuzņecova.

Pedagoģe uzskata, ka pirmais solis būtu — palielināt latviešu valodas stundu skaitu, kas patlaban ir četras stundas nedēļā. Runājot ar skolēnu vecākiem, noskaidrojies, ka viņi labprāt piekristu, ka bērniem palielinās mācību slodze. “Sešas, astoņas latviešu valodas stundas nedēļā būtu labi. Tad varētu nodalīt latviešu gramatiku un literatūru, ko pamatskolas klases tagad apgūst vienas stundas ietvaros,” spriež skolotāja. Katrā klasē ir kādi trīs skolēni, kuri latviešu valodu prot labi. “Pārējie — kā nu kurš. Klasē ir divdesmit skolēnu,” skolotāja nopūšas.

Vaicāta, ko sarunās ar pedagogiem pauž skolēni paši, skolotāja atteic: vislielākās bažas viņiem ir par to, ka valodas barjeras dēļ kritīsies zināšanu līmenis. Viņi šaubās, vai latviešu valodas mācību grāmatu vielu spēs labi uztvert. “Ir labi piemēri — teiksim, mūsu vēstures skolotāji saka, ka vēstures grāmatas ir labi uztveramas. Taču visos priekšmetos tā nav. Baidos, ka, piemēram, ķīmijas, bioloģijas grāmatas 8.klasei valodas barjeras dēļ var būt par sarežģītu mūsu skolēniem. Ķīmijas, vēstures, politikas zinību olimpiādēs mēs kādu laiku diez vai varēsim piedalīties,” A.Kuzņecova skumīgi teic. Skolotāja uzskata, ka ideāli būtu, ja mācību grāmatas latviešu valodā varētu nedaudz pārstrādāt, pielāgojot krievu valodā runājošo skolēnu vajadzībām. “Tad arī vecāki bērnam varētu palīdzēt mācīties,” teic skolotāja. Viens no būtiskiem jautājumiem ir arī materiālā bāze, palīglīdzekļi, piemēram, darba burtnīcas, kas atvieglotu un veicinātu vielas apguvi, bet daudzos priekšmetos to nav. Par jaunajām vēsmām jādomā arī pedagogiem — piemēram, bioloģijas skolotāja ļoti labi pasniedzot savu priekšmetu, katru gadu Latgales priekšpilsētas konkursos skolēni saņem godalgas, bet paies laiks, līdz skolotāja un skolēni pieradīs, ka mācību stunda norit latviešu valodā. “Šis ir ļoti sāpīgs jautājums,” saka skolotāja.

Ar mācībām latviešu valodā vien nepietiks, lai skolēni labi pārvaldītu latviešu valodu, uzskata skolotāja. Būtu labi, ja viņiem latviski nāktos uztvert informāciju arī ārpus skolas — piemēram, kino, teātrī vai jauniešu saietos. Vai tas ir reāli? “Ģimenē, draugu lokā skolēni sarunājas krieviski. Ļoti daudz kas atkarīgs arī no vecāku attieksmes,” teic A.Kuzņecova. Viņa ievērojusi, ka jaunākajās klasēs bērni daudz labāk prot latviešu valodu nekā vecākajās klasēs. “Gan tāpēc, ka gājuši latviešu bērnudārzos, gan tāpēc, ka viņiem no 1.klases latviešu valodu pamazītēm “iepludina” stundās — dabaszinībās, vizuālajā mākslā, rokdarbos,” skaidro skolotāja. Skolā mācās arī A.Kuzņecovas dēls, un viņa teic, ka labvēlīgi uztvertu pat astoņas latviešu valodas mācības stundas nedēļā, lai tikai bērns ātrāk iedzīvojas valodā, un tikai tad varēs sākt cerēt uz kvalitatīvu citu mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā.

Autors: Anda Burve
Publicēts: Sestdien, 2004. gada 31. janvārī
Laikrakstā Diena