Saruna – labākais treniņš

“Kas tev šķiet visgrūtākais latviešu valodā un kā tu ar to tiki galā” – pajautāju četriem mazākumtautību jauniešiem. Sarunās atklājās, ka skolēni par savu valodas prasmi ir domājuši un konkrēti nosauc problēmas, ko gribētu labot.

Kā vienu no problēmām valodas apguvē jaunieši min latviskās vides trūkumu ikdienā.

– Mācos visai labi, tāpēc varu teikt, ka pat latviešu valodas gramatika neliekas grūta. Taču grūtības ir ar sarunvalodu, jo ikdienā neesmu latviskā vidē, – stāstīja Lida Kapelka no Rīgas Klasiskās ģimnāzijas. Meitene atzina, ka ir liels prieks runāt latviski un redzēt, ka tevi saprot, tas radot motivāciju mācīties tālāk.

– Man ļoti patīk, ka varu kontaktēties ar visiem jauniešiem. Latviešu valoda man nerada šķērsli, tāpēc varu sazināties ne tikai savā ierastajā vidē, bet arī ar latviešu jauniešiem.

– Lielākās grūtības bija, sākot mācīties valodu. Bet nu, kad ir jau pamats, valodu var papildināt, attīstīt, – stāstīja Marija Aljabjeva no Rīgas Klasiskās ģimnāzijas 11. klases. Viņa teica, ka līdz šim visvairāk uzmanības veltījusi pareizai garumzīmju izrunai un vārdu krājuma papildināšanai. Marija pastāstīja, ka vislabāk jaunus vārdus iemācās sarunājoties. – Kad valodu lieto ikdienā, vārdi labāk paliek atmiņā, – teica meitene.

– Man latviešu valodā lielākās grūtības sagādā skaņas “o” izrunāšana, – stāstīja Ēvalds no Rīgas Klasiskās ģimnāzijas. Puisis smaidot teic: kaut arī viņa vārds ir latvisks, valodā vēl daudz apgūstama. Kā otru problēmu viņš minēja savu akcentu.

Kā centies akcentu mazināt?

– Cenšos stundās iegaumēt, kā pareizi ievērot garumzīmju izrunu un divskaņus.

Ēvalds sarunā reizēm izmanto kādu vārdu krieviski, taču atsaucīgi cenšas runāt latviski un saka, ka visus jautājumus sapratis. Aizrautīgi, pa pusei runājot abās valodās, viņš 1. skolu teātru festivālā izstāsta par iestudēto uzvedumu. Sekojot zēna stāstītajam, pamanu, cik būtiska ir interese kaut ko konkrētu izskaidrot, runājot viņš piemeklē vārdus, pajautā klasesbiedrenēm.

Izsaku pieņēmumu, ka mācoties ir būtiska tēma, kādā valodu māca. Ja tēma ir neinteresanta vai zināma jau dzimtajā valodā, skolēnam nav intereses to mācīties latviski, ir garlaicīgi.

– Ja ir interesanti, valodu mācīties tiešām nav grūti, – piekrita Ēvalds.

– Es labi zinu latviešu valodu, taču man bija grūti iemācīties izrunāt divskani “ie”. Šo “ie” mācījos ilgu laiku, pat nezinu, kāpēc tas sagāja grūtības. Tagad mācīšos devītajā klasē. Līdz eksāmeniem gribu uzlabot rakstītprasmi latviešu valodā, – pastāstīja devītās klases skolniece Natālija.

Autors: Ilze Ivanova
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 16. augusts