Stādīt jautājumu?
Bieži dzirdams vārdu savienojums stādīt vai uzstādīt jautājumu, lai gan daudzkārt aizrādīts, ka šāds stils nav vēlams.
Jāņa Endzelīna rediģētajā Veltas Rūķes grāmatiņā Valodas un rakstības jautājumi, kuras pēdējais izdevums nācis klajā 1994. gadā, teikts, ka līdzīgi tam, kā mīklas uzdod, nevis uzstāda, labāk būtu teikt arī, ka jautājumu uzdod vai vienkārši jautā, nevis jautājumu uzstāda. Grāmatiņā Kā latvietis runā Dzintra Paegle aizrāda: “Vārdu savienojumi stādīt bietes un kāpostus, uzstādīt puķes uz kapiem, uzstādīt pieminekli ir bez vainas. Bet, ja saka uzstādīt jautājumu, liekas smieklīgi, jo gribas jautāt: “Kas aplaistīs, aprušinās?”
Tālāk teikumi kopā ar labojumiem.
“Astoņdesmito gadu otrā pusē bija uzdoti (nevis stādīti) jautājumi, kuru dēļ gājām demonstrācijās pie Brīvības pieminekļa.” “Nav ieteicams uzdot (nevis stādīt) jautājumu, vai mēs izmantosim enerģētikas nozari, lai dzēstu privatizācijas sertifikātus.” “Mēs jautājam (nevis – stādām jautājumu), vai ir vērts sēt, ja mūsu produkcija nevienam nav vajadzīga.” “Jautājumu vajadzētu uzdot (nevis stādīt) šādi: “Kas ir piejaukts cukuram, ar ko baro bites?” “Šo jautājumu vajadzētu uzdot (nevis stādīt) citādi, lai veiksmīgi veidotu valdību.”
Vietā bija kāda deputāta ironija: “Mūsu deputātiem jautājumu stādīšana ir tik parasta, ka ierosinu tos arī aplaistīt.” Tātad pareizi būtu jāsaka – jautājumu uzdošana.
Nav labi teikt arī – stāv jautājums. Arī šeit ir krievu valodas stils.
Tālāk teikumi kopā ar labojumiem. “Šodien ir (nevis stāv) jautājums par robežsargu pāreju Iekšlietu ministrijas pakļautībā.” “Ļoti nopietns mums ir (nevis stāv) jautājums par telpām jaunajā mācību gadā.”
Nav ieteicams arī stādīt mērķi, plānu vai citas nestādāmas lietas. Tālāk teikumi kopā ar labojumiem. “Mūsu avīze sasniegusi mērķus, ko bijām noteikuši (nevis stādījuši).” “Skola par savu mērķi izvēlējusies (nevis stādījusi) arī saimniecības iemaņu mācīšanu.” “Mēs bijām izvēlējušies (nevis stādījuši) mērķi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.” “Iecerēts (nevis stādīts) uzdevums komandai iegūt pirmo vietu.” “Noteikumi, kas ir svarīgi (nevis – tiek stādīti) latviešu zemniekiem iekļūšanai Eiropas Savienības tirgū, ir citādi nekā pārējo Eiropas Savienības valstu zemniekiem.” “Nav prātīgi veidot (nevis stādīt) sarakstus ar tādiem deputāta kandidātiem, kam ir tikai vidējā vai pat pamatskolas izglītība.” “Mēs esam veidojuši (nevis stādījuši) diezgan skaidrus plānus par Latvijas ieiešanu Eiropā.” “Mēs domājam (nevis – stādām savas domas) par Latvijas zemnieku nākotni.”
Autors: Jānis Kušķis
Publicēts: laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze 2004. g. 13. jūlijā