Tulkošana līdzinās klavierspēlei
1996. gada rudenī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu dibināt Tulkošanas un terminoloģijas centru. Darbu centrs sāka 1997. gada martā, un kopš tā laika ar TTC gādību latviešu valodā pārtulkoti aptuveni 15 000 Eiropas Savienības normatīvie akti, ar NATO darbību saistītie dokumenti, starptautiskie līgumi, kā arī angļu valodā pārcelti daudzi Latvijas normatīvie akti.
TTC sadarbojas ar ministriju speciālistiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju, to atbalsta Eiropas Savienības PHARE programma, CIDA (Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūra), TAIEX (Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas birojs), Lielbritānijas, Somijas, Francijas, Zviedrijas valdības.
Tulkošanas un terminoloģijas centra direktors Māris BaltiŅŠ amatā stājies pēc ilgas pieredzes sabiedrības veselības un medicīnisko terminu latviskošanas jomā. Tagad, pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO, viņš paredz, ka centra darbības lauks mainīsies, taču tā sašaurināšanās gan neesot gaidāma.
– Kas centra darbā mainījās pēc mūsu valsts pievienošanās ES?
– Svarīgākā joma līdz šā gada 1. maijam, protams, bija ES tiesību aktu tulkošana latviešu valodā. Iestāšanās procedūra paredzēja, ka ES pamattiesību aktu kopumam (Acquis communautaire. – Aut. piez.) jābūt pārtulkotam jauno ES valstu valodās. Jāsaka, Latvija šajā jomā ir viena no līdervalstīm, no aptuveni 100 000 lapu vēl nav pilnīgi pabeigtas tikai aptuveni 3500. Daļa no iztulkotajām vēl nav pārlūkota ES tulkošanas centrā un publicēta oficiālajā žurnālā, bet mūsu mājas lapā aplūkot šos tiesību aktus iespējams jebkurā brīdī.
Pēc iestāšanās ES tapušos dokumentus tulkos ES Tulkošanas dienests. Mūsu atbildībā paliek dokumenti, kas pieņemti līdz 1. maijam, tiesību akti, kas sākotnēji nebija iekļauti Acquis communautaire. Tāpat ar NATO saistītās dokumentācijas tulkojumi. Nākotnē centram varētu būt ļoti dažādi uzdevumi: tehniski tulkojumi, instrukcijas, klasifikācijas.
– Tātad jāveido stratēģiskais plāns nākamajiem gadiem?
– Nupat kārtējā sēdē risinājām stratēģisko plānu 2005. – 2007. gadam. Tā pamatdoma ir, ka mums nebūtu tikai jātulko. Esam apguvuši ļoti labu pieredzi metodiskajā darbā, varam audzināt jaunos tulkotājus, jau esam izdevuši metodiskos materiālus. Nākotnē nepieciešami metodiskie materiāli par Eiropas Kopienas tiesas precedenta rakstura lietu tulkošanu. Tādēļ daudz plašāk būs jāizmanto franču valodas zināšanas, jo Eiropas Kopienas tiesas lēmumi parasti tiek rakstīti šajā valodā.
Esam izveidojuši ļoti plašu terminu datu bāzi, aptuveni minot, 143 000 šķirkļu. Tā varētu kļūt par lielāko publiski pieejamo datu bāzi Latvijā. Patlaban ir dažas ļoti labi nosegtas jomas, bet citas, teiksim, specifiskie rūpniecības termini, lauksaimniecības, medicīnas un zinātnes termini, tajā vēl jāpapildina.
Terminu veidošana ir nebeidzams process. Ne tikai tādēļ, ka rodas jaunas reālijas, kas jānosauc, bet arī tādēļ, ka vecajiem terminiem ar laiku rodas atšķirīga jēga. Tā ir noticis medicīnā, finanšu vadībā. Terminus maina arī starptautiskās organizācijas, mums jābūt gataviem pielāgoties.
– Pēdējā laikā bieži dzird, ka dokumentos valda terminoloģiskais haoss – viena parādība dažādos normatīvajos aktos nosaukta dažādos, bieži pavisam atšķirīgos vārdos. Vai ir cerība, ka ar jūsu datu bāzes palīdzību tas varētu mainīties?
– No terminu dažādības mēs nevaram pilnīgi izvairīties. Taču datu bāze ļauj itin viegli paskatīties, vai vārds, ko speciālists iecerējis lietot, nav jau aizņemts radniecīgā nozarē ar pilnīgi citu saturu. Nebūtu labi, ja divās tuvējās nozarēs – teiksim, medicīnā un sociālajā aprūpē – būtu viens termins ar atšķirīgu jēgu. Es neuzskatu par pareizām dažu likumdevēju ieskatus, ka tad, ja termins kādā normatīvajā aktā ierakstīts nepareizi, pie tā turpmāk jāturas arī citos dokumentos. Manuprāt, vajadzētu tiekties pēc vienotas terminu lietošanas.
– Lasīju, ka jums darbā palīdz kāda neparasta tulkošanas programma – TRADOS. Ko tā dara?
– TRADOS ir ļoti īpatnēja, sarežģīta un dārga datorprogramma, kura pielāgojama jebkuras valodas videi. Tā pārbauda tekstu un veic priekštulkošanu. Proti, ja tiesību akts balstās uz kādu citu, agrāk tulkotu, tad šī programma piedāvā noteiktus gatavus jēdzienus, var ievietot tekstā regulu nosaukumus, nodrošinot vienotību. Speciālistiem nav jāpaļaujas tikai uz savu atmiņu. Taču, ja neviens saistīts dokuments nav ticis iepriekš tulkots, TRADOS neko nespēs izdarīt, bez atmiņā uzkrātajiem tulkojumiem šī programma nestrādā.
– Tulkošanas un terminoloģijas centrs noteikti ir pārbaudījis Latvijā iegūstamās tulkotāja specialitātes kvalitāti. Ko varat teikt par mūsu tulkotāju izglītību?
– Tulkošanas studiju programmas piedāvā daudzas Latvijas augstskolas – piemēram, Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāte, Ventspils augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte. Katrai ir sava specializācija. Mēs cenšamies studentiem radīt prakses vietas, lai viņiem ir iespēja iepazīties ar kvalitatīvu tulkošanas procesu. Parādām, kā darbojas tulkošanas programmas, kā lietot terminu datu bāzes, apstrādāt jaunu dokumentu grupu. Tulkošanu tāpat kā gleznošanu vai klavierspēli var apgūt un pilnveidot visu mūžu. Tulkošana ir ļoti specifiska prasme, ne katrs, kas labi prot kādu svešvalodu, spēj labi tulkot. Tam nepieciešamas izcilas dzimtās valodas zināšanas, sistēmiska pieeja, tāpat no svara ir specializēšanās. TTC strādā speciālisti, kas pēc izglītības nav valodnieki, bet gan inženieri, ķīmiķi, lauksaimnieki, mediķi.
– Kā saprotu, centrs nodrošina Latvijas tiesību aktu tulkojumu Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Kam tas vajadzīgs?
– Mums, ja vēlamies padarīt savu likumdošanu saprotamu potenciālajiem investoriem. Tāpat tulkojumi svarīgi, lai parādītu, kā esam iedzīvinājuši starptautisko tiesību normas. Jāmin arī akadēmiskais aspekts, jo dažādu valstu tiesībaktu salīdzinājums ir arī ļoti interesants un svarīgs. Esam daudz tulkojuši angļu valodā nodokļu likumdošanu, kas jāzina šeit darbotiesgribošajiem, – Satversmi, dažādus Ministru kabineta noteikumus un lielākais darbs bija Civillikuma tulkojums. To esam publicējuši grāmatā, bet pārējos normatīvos aktus var lasīt mūsu mājas lapā.
– Vai esat iztulkojuši arī Eiropas Savienības konstitūciju? Vai ar to varēsim iepazīties tikai pēc tās galīgās pieņemšanas?
– Neoficiāls tulkojums latviešu valodā jau ir veikts. Kolēģi jūlija vidū bija Briselē, kur konsultējās par teksta saskaņošanu un tulkošanu. Vēl var tikt precizēti termini, taču ES konstitūcija – aptuveni 300 lapas ar visiem pielikumiem – ir pārtulkota. Tagad veicam latviskā teksta noslīpēšanu un saskaņošanu. Pieļauju, ka tulkojuma variants varētu būt pieejams arī pirms dokumenta ratificēšanas, bet par to atbildīga Ārlietu ministrija.
Autors Linda Kusiņa
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 9. augustā