Uzņēmēji valodas muklājā
Grāmatu diena Cēsīs aizritēja spraigi. Šoreiz izstāde bija izvietota firmas “CATA” kultūras namā, kur vienlaikus atklāja desmito uzņēmējdarbības izstādi Vidzemē.
Pagājušajā gadā akcijas “Atbalsts lauku bibliotēkām” noslēgumā tā iniciatore B. Eglīte teica, ka Cēsis spodrinātu savu labo slavu, ja ikgadējā uzņēmējdarbības izstāde un grāmatu svētki tiktu apvienoti zem viena jumta: — Tad ieguvēji būtu ne tikai tīrie grāmatmīļi un ražotāji, bet arī valdības pārstāvji un deputāti, kuri parādīja godu, bet grāmatai kautrīgi pagrieza muguru.
Šogad interesi par grāmatu izstādi pārdošanu izrādīja gan Zviedrijas un Norvēģijas dalībnieki, gan valdības un Saeimas pārstāvji, gan daudzie cēsnieki, kas ieradās apskatīt sava novada uzņēmēju ražu. Abas izstādes vienoja apgāda “Kontinents” rīkotā Nadīnas Teilores grāmatas “Zaļā tēja” iepazīstināšanas svētki, kuru laikā notika “Picvik” zaļās tējas degustācija. Klātesošie baudīja zaļo tēju un atjaunoja zināšanas par šo dzērienu, kurš spēcina imūnsistēmu, palīdz izsargāties no vēža un sirds slimībām, mazina aptaukošanās risku, palēnina organisma novecošanos, apkaro bīstamās baktērijas un vīrusus, regulē holesterīna līmeni asinīs. It kuplais apmeklētāju pulks bija vienisprātis, ka tēja ir dabas brīnumzāles, tās ir lētas un visiem pieejamas.
Viena no grāmatu dienu organizatorēm Cēsu Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Gunta Romanovska atzīmēja: — Mēs apbrīnojām ārkārtīgi lielo interesentu skaitu, kuri apmeklēja tikšanos ar rakstniekiem, politisko diskusiju, jauno Krievijas mākslinieku izstādi, aizgājušo gadsimtu grāmatu izstādi Cēsu Centrālās bibliotēkas fondos, žurnāla “Praktiskais Latvietis” ekspreskonkursu, priecājāmies par pirmklasnieku aktivitāti, piedaloties Jāņa Širmaņa pasaku ilustrāciju konkursā un tiekoties ar rakstniekiem.
Liela piekrišana bija “Lata romāna” sērijā iznākušā pirmā romāna autorei no Piebalgas Ingunai Bauerei, kura tikās ar pusaudžiem un jauniešiem Cēsu pilsētas ģimnāzijas svētku zālē. Ingunas emocionāli lietišķais stāsts par romāna “Sauc mani sniegā” tapšanu rosināja uzdot jautājumus par varoņu tālāko likteni, par rakstītājas kā skolotājas ikdienas prasmi sarunāties ar puišiem Ērgļu arodskolā. Par raganām, saulainu dienu un sāls cenu runāja Biruta Eglīte, dramaturgs Jānis Jurkāns ierāva klausītājus fantāzijas zemē, kuru uzbūris romānā tīņiem “Nirējs”.
Tomēr īpaša vieta vairāk nekā divdesmit pasākumu vidū bija valodnieces Rutas Veidemanes divām diskusijām par latviešu valodu oriģinālliteratūrā. Ar asprātīgiem piemēriem viņa raksturoja, kā sociālā dzīve ieiet dzejā, kā padomju laikā tika tīši veidotas citu valodu ietekmes, lai tiktu kaut kas mainīts: — Moldāviem lika pāriet uz kirilicu, mēs zaudējām garumzīmes uz svešvārdiem, zaudējām mīkstināto “ch” un mīkstināto “r”, tādējādi sajaucot skaidrību par šaurā un platā “e” lietošanu. Valoda kļuva atkarīga no ideoloģijas. To īpaši apliecināja vārdnīcas, kur līdzās vārda skaidrojumam bija pievienoti ideoloģiski papildinājumi. Agresīvais, tīšais vienas valodas uzkundzēšanās veids otrai tautai vai nācijai nav pieņemams. Izmainot valodu, maina cilvēka domāšanu. Arī šodien valoda mainās, klāt nāk jauni vārdi un termini. Katram ir skaidrs, kas mūsu literatūrā un dzīvē ir Švauksts. Brāļu Kaudzīšu laikā uz mūsu valodu lielu ietekmi atstāja vācu valoda, bet Anšlavs Eglītis, dzīvodams trimdā, uzrakstīja ironisku romānu, kur darbojas Oboi kundze, kura ļoti īpatnēji izrīkojas ar valodu, pārņemot angļu vārdus, kuri nebūt nav nepieciešami, jo ir labskanīgi termini latviski: darbs — džaps; boifrends — tuvs draugs, vūmenis — sievišķis; aizvoks — ledusskapis; vīkends — brīvdiena; lūkings — izskats; krešs — avārija; kārs — automašīna. Valodā ir jāiedzīvina tie internacionālismi, kam ir vienāda sakne vairākās lielajās valodās un kuri noder jaunu tehnisku apzīmēju radīšanai, piemēram, datortehnikā. Internacionālismiem ir loģiska vieta mūsdienu valodā, jo tie nenes emocionālu nokrāsu, kāda pārsvarā ir jaundarinājumiem no savas valodas. Atcerēsimies dažus raksturīgus Jāņa Endzelīna ieteikumus, kuri neiedzīvinājās: metastāzes — riesumi, aids — mērlis. Savukārt Zigmunda Skujiņa ieteiktais vaļasprieks un tālrāde iepatikās. Daudzi Raiņa darinātie poētismi un īsinājumi šodienas valodā jau ir kļuvuši par terminiem. Aizguvumiem ir īpatnējs liktenis. Vienu brīdi tika pievienota izskaņa -iņš, piemēram, treniņš. Būtu dīvaini, ja piepeši mēs teiktu “trenings”. Toties tagadējie svešvārdi šķiet labskanīgāki ar izskaņu -ings (mārketings). Interesanti, vai pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados iedzīvinātos “mārketiņš”? Valodu savstarpējās ietekmes atkarīgas no valodas lietotāju daudzuma. Jo lielāka valoda, bet šobrīd tāda kļuvusi angļu valoda, jo plašāka ietekme. Man šķiet, ka smagnēji skan lietvārdu pārveidošana darbības vārdos: reitings — reitēt;, donors — donēt; solo — solēt; orķestris — orķestrēt; menedžeris — menedžēt; lobijs — lobēt; prioritāte — prioritēt; hegemonija — hegemonēt; sensācija — sensacionalizēt. Ja lasu avīzē: “Kreiso spēku dominētā dome”, tad kļūstu domīga. Tamlīdzīgu vārdu iepludināšana nav valodas pozitīva bagātināšana.
Pasākuma izskaņā Cēsu rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass uzsvēra: — Piepildījies Cēsu rajona trešo grāmatu svētku mērķis — atbalstīt lauku bibliotēkas, būtiski papildinot grāmatu krājumus ar jaunāko literatūru un preses izdevumu klāstu. Organizējot šāgada grāmatu svētkus, esam grāmatas un bibliotēkas prestižu nolikuši tai pienācīgajā goda vietā. Domāju, ka tie veicinās lasītprieku, optimismu, tieksmi turpināt izglītību.
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. g. 8. maijā