Vāciskums valodā

Nu jau kādus 15 gadus manāma vācu valodas ietekmes pastiprināšanās mūsu valodā. Ja no citas valodas pārņem kaut ko tādu, kā trūkst mūsu pašu valodā, tad pret to nav ko iebilst, kamēr neesam atraduši savā valodā jaunus, atbilstošus izteiksmes līdzekļus. Bet ja mums ir pašiem savas iespējas izteikties, tad citu valodu atdarināšana bez īpašas vajadzības nav vēlama. Nevajadzīgi vācu valodas atdarinājumi ir vairākos veidos. Visvairāk manāms, ka bez vajadzības lietojam vācu valodas vārdus, lai gan mums ir savi. Cita nevēlama ietekme manāma tiešos vācu valodas vārdu un vārdu savienojumu tulkojumos. Visbeidzot, manāmi vācu valodas stila un gramatikas atdarinājumi.

Līdz 19. gadsimta vidum mūsu valodā no vācu valodas bija aizgūti ap 2700 vārdu. No tiem kādi 700 vārdi mūsu valodā nostiprinājušies, piemēram, amats, ārsts, baļķis, brīvs, dēlis, dīķis, dvielis, ēvele, grāvis, klints, krūze, kuģis, līme, plūme, sīpols, skapis, spēlēt, stūre, šķīvis, šķūnis, tērēt, vīle un daudzi citi.

Ļoti daudz bez vajadzības lietojam vācu valodas vārdus, pārsvarā tādus, kas mūsu valodā bija ieviesušies līdz 19. gadsimta vidum, bet kas bija izskausti un aizstāti ar latviešu valodas veciem vai jauniem vārdiem jaunlatviešu un citu kultūras darbinieku darbības laikā.

Līdz 19. gadsimta vidum mūsu valodā no vācu valodas bija aizgūti ap 2700 vārdu. No tiem kādi 700 vārdi mūsu valodā nostiprinājušies, piemēram, amats, ārsts, baļķis, brīvs, dēlis, dīķis, dvielis, ēvele, grāvis, klints, krūze, kuģis, līme, plūme, sīpols, skapis, spēlēt, stūre, šķīvis, šķūnis, tērēt, vīle, zāģis, ziepes un daudzi citi. Pret šo vārdu lietošanu neviens tagad neiebilst.

Bet kādi 2000 ir tādi, no kā esam vairījušies un atraduši savus vārdus. Pēdējos 15 gados apmēram puse no šiem vārdiem manāma gan runā, gan rakstos. Tālāk piemēri no pēdējā gada plašsaziņas līdzekļiem.

— Samazināsies mazo ceptuvju skaits, bet būs beķerejas pie veikaliem. — Franču filmās ir ļoti maz dialogu, bet ir bilde. — Uzņēmumos no mākslīgā pavadoņa bildēts Ararata kalns, kur pamanīts Noasa šķirsts. — Vajadzētu iedzert kafiju, bet bišķiņ vēlāk. — Kuldīgas vecpilsētas senās ēkas rotā sarkanu dakstiņu jumti. — Mani radi Vācijā ne tikai nav zaudējuši latviskumu, bet ir arī ļoti forši. — Mūsu radiodarbinieces kā vienmēr ir ļoti frišas. — Pēc ekspertu atzinumiem Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanās piedalīsies knapi 50 procentu vēlētāju. — Es kreņķējos par Rīgu, jo tā neattīstās tā, kā es vēlētos. — Rīga ir ietverta UNESCO listē Vecrīgas, jūgendstila un koka apbūves dēļ. — Radioteātrim galvā jau pavasaris un teātra dienas lustes. — Būs lustīgi danči folkloras kopu pavadījumā. — Mātes dienā jautāsim klausītājiem par viņu mammām, runāsim, ko mammas dara. — Klausītāji koncertā paģēr lielu virtuozitāti. — Aukstās naktis nav ietekmējušas piedāvājumu Centrāltirgus placī, un par to runāsim raidījumā “Tirgus placis”. — Jaunajā veikalā Jāņos būs smeķīgs alus. — Pie jums pirkt džinsus nāk feinšmekeri? — Varam paskatīties, kas Nacionālajā teātrī pēc remonta ir smuks. — Jums ģimenē viss ļoti labi štimmē. — Iestudējumā par Johanu Štrausu Liepājas teātra aktieri bija labā štimmungā. — Maijā laiks bija švaks — par daudz vēss. — Esmu kļuvusi tāda atraisītāka un švuncīgāka. — “Atmet un vinnē” ir akcija pret smēķēšanu visā pasaulē, atmetot smēķēšanu, var vinnēt veselību. — Murķeļus divas reizes novāra pa pusstundai, tad noskalo un cep kā sēņu zosti. Visi šie teikumi bijuši iespiesti 2004. gadā. Vēl tādus varētu minēt daudz ar tajos redzamajiem ģermānismiem un vēl citiem.

Varētu vācisko vārdu vietā te lietot mūsu valodas vārdus — ceptuve (nevis beķereja), tēls (nevis bilde), uzņemts (nevis bildēts), mazliet (nevis bišķiņ), kārniņš (nevis dakstiņš), brašs (nevis foršs), mundrs (nevis frišs), tikko vai gandrīz (nevis knapi), raizēties (nevis kreņķēties), saraksts (nevis liste), prieks vai jautrība (nevis lustes), jautrs (nevis lustīgs), māmiņa (nevis mamma), vēlēties vai prasīt (nevis paģērēt), laukums (nevis placis), garšīgs (nevis smeķīgs), gardēdis (nevis feinšmekers), skaists (nevis smuks), saskanēt (nevis štimmēt), saskaņa vai jutoņa (nevis štimmungs), netīkams laiks (nevis švaks laiks), sparīgs vai aizrautīgs (nevis švuncīgs), laimēt (nevis vinnēt), mērce (nevis zoste). Protams, ka citos teikumos minētajiem vācu valodas vārdiem, runājot latviski, var atbilst vēl kādi citi vārdi, ko var atrast vārdnīcās.

Mazāk ir vācu valodas vārdu vai vārdu savienojumu neizdevušos tiešu tulkojumu, bet arī tie šogad manāmi.

— Sarunas mums noteikti neizpaliks, sāksim tūlīt ar mūziku. — Kāzu dziesmas ir skaistas, gudras un arī tagad pielietojamas. — Saūda Arābijā teroristi netaisās uzdot spridzināšanu. — Esam pateicīgi skolām, kas ņēma dalību hokeja turnīrā. — Man ir tas gods paziņot, ka sākusies pirmā jauna gada programma.

Neizpalikt vietā latviski varam teikt — būs; pielietot vietā — lietot (šai teikumā vēl — kāzu dziesmas arī tagad ir dziedamas); nevis uzdot, bet pārtraukt vai izbeigt spridzināšanu; nevis ņemt dalību, bet piedalīties; nevis tas gods paziņot, bet — gods paziņot.

Kā vācu valodas prievārdu für atdarinājums bieži manāms priekš (šo ietekmi veicina līdzīgs prievārds angļu valodā — for un krievu valodā — dļa).

— Strasbūras tiesas lēmums var radīt precedentu priekš citiem Krievijas uzņēmumiem. — Gribu mācīties un uzzināt kaut ko vairāk priekš sevis.

Prievārds priekš te ir lieks. Labāk teiksim — radīt precedentu citiem Krievijas uzņēmumiem, uzzināt kaut ko vairāk sev.

Atdarinot vācisku vajadzības izteikšanu, mums radušies šādi teikumi.

— Bankai jāsaglabā lata stabilitāti. — Lai līgums stātos spēkā, to jāratificē. — Valsts ir jārūpējas par savu uzņēmumu apsardzi.

Latviski teiksim citādi. — Bankai jāsaglabā lata stabilitāte. Lai līgums stātos spēkā, tas jāratificē. Valstij ir jārūpējas par savu uzņēmumu apsardzi.

Vāciskumu valodā ievieš mūsu plašsaziņas līdzekļi, bet visvairāk Latvijas Radio. Tas ir redzams jau daudzos iepriekš minētos piemēros. Radio bieži runā tādi darbinieki, kas bez vāciskuma un latviešu valodas noniecināšanas nevar iztikt. Īsta mazmeita Švaukstam ir, piemēram, radiožurnāliste, kas reportāžās uzdod šādus jautājumus. — Nu, vai mamma arī šeftē? — Vai veči arī pērk beķerejā cepto maizi? — Kas tad ir bodē iekšā, aliņš?

Klausoties šādas reportāžas, manāms ļaužu, īpaši laucinieku, mulsums. Viņi runā labāk un cenšas vairīties no reportieres provocētā vāciskuma.

Plašsaziņas līdzekļos vēlama daudz lielāka cieņa pret latviešu valodu. Vācu valodas vārdi un stils var būt vietā tikai kādos īpašos gadījumos, tēlojot vāciskotu runu.

Autors: Jānis Kušķis
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. g. 12. jūlijā