Valodas klimata ietekmētājs

Valsts valodas aģentūru sācis vadīt filoloģijas profesors Jānis Valdmanis. Iepriekš viņš bija Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktors.

Kolēģi par Jāni Valdmani saka: bez latviešu valodas viņš zina arī angļu un krievu valodu. Lasīt var arī lietuviešu, norvēģu un vācu valodā rakstīto.

Tēvs, jurists būdams, dēlam iemācījis, cik liela nozīme ir skaidrai domai un precīzai izteiksmei. Jānis iemācījies novērtēt matemātikas zināšanas un valodu prasmi.

— Labi, ka aģentūru vadīs personība ar plašu skatījumu valodniecībā un daudzpusīgām zināšanām sociolingvistikas problēmās, — saka valodniece Melita Stengrevica. Viņa Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā bijusi darba krustmāte jaunajam valodniekam Jānim, kurš tur sāka strādāt 1972. gadā. Toreiz tapa pamatīgā “Latviešu literārās valodas vārdnīca” un no 3. sējuma tajā autoru vidū atrodams arī Jāna Valdmaņa vārds.

Stengrevicas kundze atminas jauku epizodi. Jaunais kolēģis, pirmoreiz no viņas izdzirdējis Liepājas pusē lietotu teicienu “Tas var kraukli no koka norunāt”, to tūliņ ielāgojis un kā iepatikušos dažreiz citiem citējis: “Kā Melita saka…” Vēlāk, jau būdams institūta kolektīva ievēlēts direktors, viņai pašai atgādinājis: — Melita, lūdzu, aizejiet uz to pasākumu, jo tur būs viens otrs tāds, kas var kraukli no koka norunāt. Viņus pārliecināt varēsiet tikai jūs!

Melita Stengrevica uzsver, ka patīkami ir strādāt kopā ar vadītāju, kurš prot savas idejas izstāstīt tā, ka darbinieks tās uztver kā paša izlolotas.

Jāņa Valdmaņa zinātniskās intereses saistās ar trim nozarēm. “Sociolingvistiskais klimats Latvijā un Lietuvā uz ziemeļvalstu fona”, “Ekonomiskais faktors un valodas situācija Latvijas lielākajās pilsētās” — gan starptautiskajā baltistu kongresā nolasītais referāts, gan krājumā par Latvijas integrāciju ES ievietotais raksts, gan daudzi citi saistīti ar valodas situācijas vērtējumu, analīzi un prognozēm. Otrkārt, minami latviešu valodas gramatikas problēmām veltīti pētījumi un, treškārt, darbi leksikogrāfijā.

Citiem eiropiešiem mūsu valsts valodas sarežģītā situācija ir grūti izprotama. Tāpēc profesors to daudzkārt skaidrojis, gan strādādams Oslo universitātē, gan vieslekcijās citur, gan arī starptautiskās valodnieku un politiķu konferencēs un kongresos.

Latvijas Universitātes topošajiem pedagogiem profesors lasa dažādus kursus valodniecībā. Pats pa pusei jokojot saka: mērķis ir iepazīstināt viņus ar valodas uzbūvi un neatbaidīt no valodniecības. Studentēm valodas tekstus analizēšanai izvēlas nevis no klasikas grāmatām, bet viņu visvairāk lasītajiem žurnāliem. Valodas un komunikācijas kursā viens no mērķiem — rosināt izprast valodas daudzslāņainību, apzināties daudzo valodas variantu esamību, zināt — katrai reizei būs savs reģistrs un tonis atbilstīgi tam, kur, ar ko kādā vietā un par kādu tematu sarunājies. Piemērs: citādi sarunāsies desmit karavīri, būdami vieni paši mācībās poligonā, un citādi jaunas pievilcīgas meitenes klātbūtnē teātra foajē.

Valsts valodas aģentūras konsultāciju daļai klienti pēdējās dienās uzdod arī politiski iekrāsotus jautājumus, piemēram: “Te zvana no Maskavas, no avīzes “Izvestije”. Nosauciet krievu vārdus, kurus nav iespējams izteikt latviski!” Tad daļas vadītāja Melita Stengrevica skaidro, ka pasaulē nav divu valodu, kuras vārdu krājumi pārklātos, turklāt izteiksmē jāņem vērā arī daudz kas cits. Nākamajā dienā — zvans ar provocējošu jautājumu: “Vai varat konkrēti pierādīt, kā krievu valoda nodarījusi pāri latviešu valodai?”

Ko valsts valodas politikas veidošanā jaunais aģentūras direktors ir iecerējis izdarīt pirmām kārtām?

— Es aģentūras darbību redzu trijos virzienos. Tie izriet no valsts valodas politikas mērķa — nodrošināt Latvijas sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, tātad nodrošināt latviešu valodas konkurētspēju, nostiprināt tās statusu un veicināt valodas ilgtspējīgu attīstību.

Vispirms jāorganizē valodas situācijas uzraudzība ( monitorings). Reizēm saka: tas un tas jau pirms pieciem gadiem ir pētīts. Taču sociolingvistikā divus gadus veci dati patiešām jau ir novecojuši. Objektīvā situācija tik ātri nemainās, tik ātri nepieaugs tie procenti, kas izsaka, kā minoritāšu pārstāvji zina latviešu valodu. Bet vēl nozīmīgāka ir pati attieksme pret valsts valodu un tās lietojumu. Tā gan reizēm mainās jo strauji atkarībā no tā, ko dara politiķi un “politikas taisītāji” un lielais aizrobežas kaimiņš.

Aģentūrai būs jānodrošina informatīvo materiālu izveide un pieejamība par aktualitātēm valodā un tās izpētē. Noteikti jāizveido terminoloģijas datu bāze elektroniskā veidā, ko var izmantot visi interesenti. Ļoti svarīgi ir izveidot konsultāciju dienesta tīklu valsts lielākajās pilsētās.

Būtisks aģentūras darbam būs projekts “Eiropas valodu portfelis”, kas veicinās Eiropas tautu valodu mācīšanos. Direktors domā arī par izglītojošu pasākumu kompleksu, kā pirmo tajā minot mācību un metodisko materiālu izstrādi visiem, kam latviešu valoda ir dzimtā. Jo beidzamajos gados lielu uzmanību pievērsām valsts valodas mācīšanai cittautiešiem, bet maz esam darījuši pašu valodas attīstībai.

… Par savas dzīves devīzi Jānis Valdmanis teic tā: “Jau kopš 19 gadu vecuma esmu ielāgojis domu: atbalsta punkts ir jāmeklē sevī pašā, lai ko tu darītu.”

Autors Dace Kokareviča
Publicēšanas datums: 2004. gada 09. marts, Latvijas avīze