Vārdnīcu veidošana jāatbalsta valstij

Apgādi, kuru uzmanības lokā ir uzziņu literatūras, īpaši vārdnīcu veidošana, zina gan to, cik darba, laika un līdzekļu tajās jāiegulda, gan arī to, cik tās ir pieprasītas. Tikmēr valsts institūcijas izliekas, ka vārdnīcas un enciklopēdijas kā tirgus produkts neatšķiras no tulkotajiem romāniem.

Šajā lappusē jau esam rakstījuši par to, ka ar vārdnīcu apgādāšanu Latvijā vairāk vai mazāk regulāri nodarbojas tikai dažas izdevniecības. Par jaunumiem un vēl šogad gaidāmajiem izdevumiem runāju ar trim: apgādu “Zinātne”, “Jumava” un “Norden AB”.

Vērtīgi jaunumi

Apgāds “Zinātne” pēdējā laikā pievērsies citvalodu īpašvārdu atveides problēmām latviešu valodā. Tas ir īpatnējs vārdnīcu tips: ne īsti tulkojošā, ne skaidrojošā. Apgāda “Zinātne” direktore Ieva Jansone: – Padomju laikā iznāca vesela virkne izdevumu: gan par angļu, gan krievu, franču, pat par arābu vārdu atveidi latviešu valodā. Mēs līdz šim esam izdevuši poļu īpašvārdu pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu – pārstrādātu izdevumu, no jauna sagatavojuši ungāru, nupat iznāca franču un patlaban strādājam pie angļu īpašvārdu atveides vārdnīcas. Paredzams, ka tajā būs iekļautas gan ierastas formas, gan paralēli sniegtas neparastākas, taču izrunai atbilstošākas, kā, teiksim, Šekspīrs/Šeikspīrs.

Arī “Norden AB” vadītājai Ilzei Kačevskai ir nesena pieredze šādu izdevumu veidošanā. Viņu apgādā autoru kolektīvs sagatavoja plašu dāņu, zviedru, norvēģu un somu valodas īpašvārdu atveidošanas vārdnīcu. Darbs pie tās prasījis gandrīz četrus gadus. Abi apgādi līdztekus konkrētu vārdu atveidei snieguši principus, pēc kuriem vadīties, ja konkrētais vārds izdevumā nav iekļauts.

Var jautāt: vai patlaban, kad daļa Latvijas valodnieku iestājas par citvalodu īpašvārdu oriģinālrakstību (vai starptautiskiem atveides principiem valodās, kuras neizmanto latīņu alfabētu), šādi izdevumi maz vajadzīgi. Tomēr: pat tad, ja tekstā rakstīsim Dumas un Pärdi, būs jāzina, kā to izrunā, pārliecināta I. Kačevska: – Latviešu valoda šobrīd ir pārejas periodā. Nezinām, kā īsti izlems atveidot citvalodu īpašvārdus. Mēs izdevniecībā turamies pie principa, ka, pirmo reizi tekstā minot citas valodas īpašvārdu, iekavās tiek norādīta tā oriģinālrakstība.

Runājot par tulkojošajām vārdnīcām, starp šogad iznākušajām noteikti jāmin plaša “Lietuviešu–latviešu valodas vārdnīca”. Tiesa, tā nav iznākusi Latvijā, taču lieliski papildina pirms nu jau gandrīz 10 gadiem (1995) toreizējā Latvijas vēstnieka Lietuvā atbalstīto un “Zinātnes” izdoto “Latviešu–lietuviešu valodas vārdnīcu”. Starp citu, uz un no latviešu valodu tulkojošās vārdnīcas pieprasītas ne tikai Latvijā. “Norden AB” izdoto “Zviedru–latviešu valodas vārdnīcu” labi pērk Zviedrijā.

Pārāk maz speciālistu

Apgādiem dara raizes nelielais speciālistu skaits mūsu valstī. Runa nav tikai par filoloģiju, kaut gan Ieva Jansone norāda, ka valodnieku aizņemtība neļauj viņiem pilnvērtīgi nodoties vārdnīcu veidošanai, kas ir ļoti laikietilpīga: – Latviešu valodas institūts man skaidri pasaka, ka viņiem nav, kas nodarbojas ar vārdnīcu veidošanu. Man liktos, ka valodas kopšanu un attīstību nedrīkstētu atstāt tikai entuziastu ziņā; valstij būtu jāatrod finanses, lai viņus atbalstītu. Ļoti pozitīvi, ka radītas vairākas institūcijas latviešu valodas aizsardzībai, taču tās galvenokārt nodarbojas ar valodas uzturēšanu.

Tiesa, gana daudzi jaunieši katru gadu iegūst izglītību, kas ļautu viņiem kļūt par latviešu valodas pētniekiem, pilnveidotājiem un vārdnīcu izstrādātājiem, taču nelielais zinātnieku atalgojums nereti spiež izšķirties par labāk atalgotu darbu ārzemēs vai tepat Latvijā – biznesa jomā.

Tikpat sāpīgs ir nozaru speciālistu trūkums. Tā ir mazas valsts, mazas valodas problēma – ar ierobežotiem cilvēku resursiem mums jāspēj aptvert visas modernajā pasaulē aktuālās jomas. Bez nozaru speciālistiem, pārliecināta Ilze Kačevska, kvalitatīvu terminu skaidrojošo vārdnīcu vispār nav iespējams izveidot: – Turklāt viņiem nepieciešamas ne tikai labas zināšanas savā nozarē, bet arī lieliska valodas izjūta un prasme formulēt domu. Pretējā gadījumā tā būs nevis vārdnīca, bet gan domraksts. Nozaru speciālisti Latvijā ir, taču dažās jomās – tikai pāris, no kuriem tad jāizvēlas viens. I. Kačevska atgādina vēl viena speciālista nepieciešamību:

– Latvijā ir pavisam nedaudzi augstas klases leksikogrāfi – cilvēki, kas perfekti pārvalda vārdnīcu veidošanas pamatprincipus. Šādi speciālisti Latvijā būtu apzināti jāaudzina.

Jaunas vārdnīcas top

Par spīti iepriekš minētajiem kavēkļiem, pavisam svaigi nākusi klajā “Mašīnbūves terminu vārdnīca”, kuras sagatavošanā galvenā loma bijusi Latvijas Nacionālajai mehānikas komitejai. I. Jansone prāto arī par atkārtotu “Ekonomikas skaidrojošās vārdnīcas” izdošanu – tās pirmais metiens kļuvis par bibliogrāfisku retumu. Vārdnīca ievērojama ar to, ka tajā dotie termini četrās valodās (angļu, vācu, krievu un franču) nevis vienkārši tulkoti latviski, bet arī izskaidroti.

Apgāds “Jumava” šogad izdevis “Komunikāciju leksikonu”, un tā redaktore Iveta Salceviča norāda: – Sarežģītākais darbs ir materiāla atlases principu izstrādāšana. Neapšaubāmi grūtības sagādā arī nepilnīga, neprecīza vai vispār neesoša terminoloģija (īpaši tehnoloģiju jomā), tādēļ, gatavojot vārdnīcu vai skaidrojošās literatūras materiālus, parasti tiek izmantoti jau aprobēti termini vai laipots pa “beztermiņiem”.

“Norden AB” uz Ziemassvētkiem cer sagaidīt pēdējos autoru manuskriptus jaunajai “Žargona vārdnīcai”.

I. Kačevska: – Autori Vineta Ernstsone un Ojārs Bušs ir ļoti pieredzējuši, kvalificēti speciālisti. Viņi daudz strādājuši, lai iekļautu interesantus piemērus. Topošais izdevums varētu būt lielisks papildinājums apgāda “Avots” necik sen klajā laistajai “Angļu valodas necenzētās leksikas skaidrojošajai vārdnīcai”.

Tomēr vārdnīcu saimē nepieciešamība pēc vienas ir īpaši liela. Jauna, mūsdienīga, papildināta latviešu valodas vārdnīca nav izdota jau daudzus gadus. Ieva Jansone: – Esam domājuši par atkārtotu “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” izdošanu. Taču tās pirmie sējumi jau ir vairāk nekā 20 gadus veci, piemēri daudzviet ir morāli novecojuši un valoda mainījusies. Tādēļ atjaunotā izdevumā būtu jāiegulda gan diezgan liels darbs, gan līdzekļi, un pagaidām vēl nav īsti skaidrs, kā tas varētu notikt. Izdevniecība “Avots” patlaban domājot par latviešu valodas vārdnīcu, taču, cik lielā mērā tā būs pilnveidota un atjaunota, vēl nav zināms.

Autors: Linda Kusiņa
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. g. 25. oktobrī