Vēlēšanas un vēlēšanās

Nereti aiz paviršības vai neuzmanības tiek jaukti vārdi, kas skan līdzīgi, bet kam ir atšķirīga nozīme. Arī vārdi vēlēšanas un vēlēšanās apzīmē pavisam dažādas lietas. Vēlēšanas notiek, lai ievēlētu deputātus vai citas amatpersonas, bet vēlēšanās ir tad, ja kaut ko vēlamies.

Vārds vēlēšanas lietojams tikai daudzskaitlī tāpat kā citi daudzskaitlinieki. Bet atgriezeniskais lietvārds vēlēšanās var būt abos skaitļos, tikai jāatceras, ka atgriezeniskajiem lietvārdiem nav datīva un lokatīva, bet daudzskaitlī arī instrumentāļa, tāpēc teikums jāveido tā, lai nebūtu vajadzīgi šie locījumi.

Pareizi ir šādi teikumi. “Pēdējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā mainījās politisko spēku samērs.” “Vēlētāji pirms vēlēšanām izteikuši daudzas vēlēšanās.”

Bet aplami ir šādi teikumi. “Lai mācītos par tiesnesi, ir jābūt iekšējai vēlēšanai.” “Gleznotāju vēlēšana pavasarī ir nokļūt brīvā dabā.” “Prezidenta runa jāvērtē kā vēlēšanas līdzsvarot viņa aso iepriekšējo nostāju.”

Labosim. “Lai mācītos par tiesnesi, vajadzīga iekšēja vēlēšanās (nevis – ir jābūt iekšējai vēlēšanai).” “Gleznotāju vēlēšanās (nevis vēlēšana) pavasarī ir nokļūt brīvā dabā.” “Prezidenta runa jāvērtē kā vēlēšanās (nevis vēlēšanas) līdzsvarot viņa aso iepriekšējo nostāju.”

Tāpat kā vēlēšanas un vēlēšanās jāšķir arī citi vārdi, piemēram, tikšana un tikšanās.

Varam teikt: “Izdangātajā ceļā bija grūta tikšana uz priekšu.” Vai vēl labāk: “Izdangātajā ceļā bija grūti tikt uz priekšu.”

Bet nav pareizi lietots vārds tikšana šādos teikumos.

“Būs arī citi sarīkojumi, kaut kas no koncertiem un tikšanām.” “Šai tikšanā piedalījās tie, kas vēršas pret ieteikto reformu.”

Labosim. “Būs arī citi sarīkojumi – daži koncerti un tikšanās.” “Uz šo tikšanos ieradās tie, kas vēršas pret ieteikto reformu.

Autors: Jānis Kušķis
Publicēts: laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze 2004. g. 24. augustā