“Vistu līzings”, “niezulis” un citi vārdi

Saruna ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas vadītāju Valentīnu Skujiņu.

— Kas ir termins?

— Termins ir nevis vienkārši vārds vai vārdkopa, bet gan vārds vai vārdkopa īpašā funkcijā — kādas nozares jēdziena izteikšanai. Piemēram, “galds” ir vispārlietojams vārds, bet mēbeļrūpniecībā tas ir termins.

Kāda tad starpība? Ja zīmētu divus apļus, kur vienā liktu terminus, otrā — parastos vārdus, apļi daļēji pārklātos. Jo ir vārdi, kurus par terminiem nelieto, un vārdi, kurus lieto tikai noteiktās nozarēs. Piemēram, vārds “zigota” ir pazīstams tikai ģenētikā.

Termins vienmēr piesaistīts kādai nozarei un tur tam ir īpaša vieta, izsakot priekšmetu, procesu, īpašību vai lielumu jēdzienus. Piemēram, nepareizi ir lietot vārdu “likumdošana” tiesību aktu kopuma nozīmē. Jo ar vārdiem, kam izskaņa -šana, apzīmējam procesu. Tāpēc “likumdošana” ir tikai pats likumu izstrādes process. Pareizi jāsaka: saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

Tulkojot terminus, ir jāraugās, lai būtu saprotama jēga latviski. Piemēram, iztēlosimies: ja angļu valodas tulkojošā vārdnīcā lasīsim tikai “menedžments — managment”, “frančaizings — franchising”, vai tā būs tulkošana? Ja tekstā būs virkne šādu anglicismu latviešu valodā un pretī tas pats angļu vārds, vai sapratīsim jēgu, par ko īsti ir runa?

Vārdi ir daudznozīmīgi. Piemēram, vārdu “brend” (kura tulkojumu — jaunvārdu “zīmols” — sabiedrība lielā mērā ir pieņēmusi) angļu valodā lieto daudzās nozīmēs: kā šķirne, kategorija, marka, prečzīme. Vēlāk šo vārdu sāka lietot arī tēla nozīmē. Tas tagad mums ir zīmols.

Konsultācijā tulkotāji mums nesen jautāja par namruni, kas radās jau astoņdesmitajos gados, kad Jāzeps Osmanis tulkoja no krievu valodas literāru darbu un vaicāja, kā nosaukt ierīci pie namdurvīm. Tā krieviski ir “domofon” un ar tās palīdzību cilvēks pie vārtiņiem vai ārdurvīm, nospiežot pogu, sarunājas ar kādu , kurš atrodas mājā. Tulkojot “domofon”, pirmā doma — varbūt saukt par mājruni? Taču ierīce atrodas arī pie iestādēm, bet māja tomēr vairāk saistās ar dzīvokli vai savrupnamu dzīvošanai, tāpēc izvēlējāmies “nams” plus “tālrunis”, kopā sanāk namrunis. To pieņēma.

Vai varētu uzskatīt par īpaši kulturālu tādu latviešu valodu, kas piebārstīta ar visādiem citvalodu vārdiem — kā krievu valodas “svetoforiem”, “domofoniem” kādreiz un angļu vārdiem tagad?

Datoru lietotājiem tagad ir liela tieksme izmantot angļu vārdus, parasti motivējot, ka, lūk, to angļu vārdu nevar pārtulkot, ka latviešu valodā tādu iespēju nav. Piemēram, datorā implementēt. “Implementation” ir vairākas nozīmes, proti: veikt, izpildīt, īstenot un arī apgādāt ar instrumentiem, rīkiem. Bet šajā nozīmē latviešu valodā jau ir labs vārds “aprīkot”.

Datorzinātņu nozare ir īpaša. Tur strādā ļoti daudzi jaunieši. Arī tādi, kuri dziļāk nav apguvuši latviešu valodu un vai nu aizraujas ar angļu vārdu pārņemšanu, vai ļoti nopietni un uzstājīgi piedāvā dīvainus jaunvārdus — piemēram, vārdu “datoklis” vārda datne jeb fails vietā. Pamatojot, ka ir taču “baroklis” un “vīstoklis”. Bet nepamanot, ka vārdi ar izskaņu -oklis tapuši pamatā no darbības vārda: barot — baroklis, vīstīt – vīstoklis un tamlīdzīgi.

Mums taču ir daudzgadēja pieredze, ir vārdnīcas, arī krievu—latviešu politehniskā vārdnīca, kurā ir vairāk nekā 70 dažādu nozaru pamatterminu.

Unikāla ir Tālivalža Keiva veidotā celtniecības terminu vārdnīca ar 41 000 terminu. Daudzus no tiem nevienā citā vārdnīcā neatrast.

Tālivaldim Keivam līdzīgu terminoloģijas entuziastu ir daudz. Jo šis darbs patiešām aizrauj. Pirms dažiem gadiem, veidojot pedagoģijas terminu vārdnīcu, sešu cilvēku grupā par daudz ko karsti diskutējām. Piemēram, par to, vai klātiene un neklātiene ir tas pats, kas pilnlaika un daļlaika studijas. Speciālisti jēdzienus cenšas izzināt līdz dziļumiem, līdz būtības izpratnei. Ja apmierinās ar seklāku līmeni, tad ir vēlme mehāniski pārcelt latviešu valodā angļu vārdus un patiešām šķiet, ka to un to nemaz nevar citādi izteikt.

90. gadu sākumā, kad izvērsās saskare ar ārzemēm, atklājās, ka daudzus internacionālismus angļu valodā lieto citā nozīmē. Viens no tādiem ir ļoti izplatītais līzings. Kad jautāju gan nozaru speciālistiem, gan ierēdņiem, gan veikala pārdevējiem, kas tas īsti ir, parastā atbilde: nu, kredīts, parāds, kaut kas tamlīdzīgs. Bet līzinga pamatā ir noma. Ja es kaut ko nomāju, īpašnieks ir kāds cits. Ja es kaut ko pērku, izmantojot kredītu, pirkums ir mans, bet parāds jāatmaksā. Tātad līzings nav pielīdzināms kredītam. Angļu valodā leasing saistīts ar nomu.

Aizgūtais “līzings” mūsu valodā ienāca vienā nozīmē – kā “izpirkuma noma”. Kad publicējām šo izpratnes skaidrojumu un aicinājām sabiedrību novērtēt definīciju, kāds tieslietu speciālists atbildēja, ka līzings ir saprotams plašāk: gan kā finansiālā, gan operatīvā noma. Šis piemērs rāda, ka citvalodas vārds ienāk vienā nozīmē, to sāk lietot arī citur un mums lieks kļūst vārds “noma”. Kaut nesaprotam, kas īsti ir “līzings”, pārejot uz “kredītu”, sajaucam šo dažādo vārdu nozīmes.

Kādā ārzemju raidījumā dzirdēju runājam par “vistu līzingu”. Interesanti būtu zināt: ja es laukos nomāju vistas, kam tiek olas?

— Tad jāskatās, ko saka Civillikums…

— Šo piemēru minēju, lai parādītu, ka vajadzība pēc terminu skaidrojumiem sabiedrībā ir liela. Padomju laikā Terminoloģijas komisija deva latviskos ekvivalentus krievu valodas terminiem. Tagad, tulkojot angliskos tekstus, ne vienmēr var atrast jau lietotu latvisku vārdu. Valodā ienāk, piemēram, “aitu skreipings” (scraping). Tas apzīmē aitu slimību, kad tām ir vietumis bojāta vilna. Bet Latvijā aitas taču turētas jau izsenis. Vai tiešām tāda slimība ir ienākusi tikai tagad? Dažādās vārdnīcās bija jāskatās, līdz tika atrasts vārds niezulis – tieši kā aitu kaite. Varbūt mums šķiet: tāds vecs vārds dīvaini izklausās. Tomēr kāpēc lietot skreipings, nevis niezulis?

Īsti jauni vārdi ir tādi, kādu nekad nav bijis, kādus darinām no jauna.

Intensīvajā darba posmā, kad Eiropas Savienības dokumenti tiek tulkoti latviešu valodā, gada laikā Terminoloģijas komisijā esam izskatījuši centralizēti ap 7000 dažādu terminu. Tas ir daudz. Bet, ja vērtēt, cik to vidū bijis īstu jaunvārdu, atradīsim kādus 20.

— Kas dod vislabāko impulsu jaunvārdu darināšanas procesā?

— Vārddarināšanas sistēmas pārzināšana. Domāšanu ievirza, it kā dunku sānos dod vārdnīcas. Tā, piemēram, Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcā bija uzvedinošais vārds “zīmolam”. Tur gūtā ierosme noderēja, arī meklējot apzīmējumu līkā zobena detaļai asmenim pretējā pusē.

Vārdu darinot, tiek meklēta būtiskākā pazīme. Šīs zobam līdzīgās detaļas uzdevums — padarīt cirtienu iedarbīgāku, smagāku. Vārdnīcās tika atrasts īpašības vārdu smagrs. Pieliekot klāt lietvārda galotni, dabūjam — smagris. Krievu valodā tam bija apzīmējums “jelaņ” — pilnīgi neiespējami pārņemt tieši! Jaundarinājums ir arī asotne — asināmā daļa dunča asmenim.

No dzīvās vērošanas caur abstrakto domāšanu — uz praksi, tas ir loģiskais domāšanas trijstūris arī vārddarināšanas procesā. Tā sistēma jau mums skolas gados prātos ielikta. Bet man šķiet, ka mūsdienās tikai retais skolotājs sniedz bērniem šo valodas burvības valdzinājumu un bagātības apjausmu.

Ar prieku klausījos žurnālistes Anitras Toomas raidījumu, kurā, stāstot par kazām, viņa teica: mējiens… Tas mējiens atgādina par kazas mekšķināšanu “mēe” un skan labi.

Mūzikas terminoloģijā, lai nosauktu procesu, kad nevis dzied vai dungo, bet tikai velk melodijā “mmm” skaņu, darinājām vārdu “mmošana”.

Ir cilvēki, kas pret jauniem vārdiem izturas noraidoši: ja es to nezinu, tāda vārda nav, tas nevar būt un tamlīdzīgi. Bet mēs terminoloģijā esam pieradināti: man pašam nevajag, tas ir svešs, taču, ja nozarei tas ir nepieciešams, varam pavērtēt, vai var tāds vārds būt.

— Jūs pagājušogad uzsvērāt, ka terminoloģiskā kompetence jāveido jau skolai un augstskolai, ietverot jaunus kursus dažādu nozaru speciālistiem.

— Rīgas Tehniskajā universitātē, piemēram, ir diezgan daudz cilvēku, kas nodarbojas ar terminoloģiju. Bet tas viss vairāk ir katra profesora paša ziņā, cik pareizi latviski viņš domā un to iemāca arī studentiem. Diemžēl ir arī tādi zinātnisko darbu rakstītāji, kas necenšas pateikt latviski pavisam vienkāršas lietas, bet fetišizē angļu vārdus, piešķirot tiem pārdabisku jēgu.

Manuprāt, pietiekama atbalsta ne valodas kultūras, ne nozaru terminoloģijas apgūšanai mūsu valstī pagaidām nav.

— Paldies par sarunu.

***

LZA Terminoloģijas komisija:

– izstrādā vienotu, saskaņotu un zinātniski pamatotu nozaru terminu sistēmu,
– izvērtē un apstiprina komisijā iesniegtos terminu sarakstus,
– koordinē darbu terminoloģijas jomā,
– veic terminu ekspertīzi,
– apstiprina terminu definīciju standartus,
– pieņem lēmumus strīdīgos terminu lietošanas gadījumos.

Pavisam ir 25 TK nozaru apakškomisijas: aviācijas; bibliotēkzinātnes, botānikas; demogrāfijas; dzelzceļa transporta; enerģētikas; ekonomikas; filozofijas; ģeoloģijas; hidroinženierzinātnes; informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas; lauksaimniecības tehnikas; medicīnas; mehānikas un mašīnbūves; mežzinātnes; muzeoloģijas; spēkratu; siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas; sporta; tekstilrūpniecības; vēstures; tūrisma un militārās terminoloģijas apakškomisija.

Autors: Dace Kokareviča
Publicēts: laikrakstā Latvijas Avīze 2004. gada 19. jūlijā